Kurvjzieža kontemplācijas

krii

25.12.12 16:26

Sasodītais, simtkārt nolādētais atkusnis! Es esmu kāpelējusi pa Korsikas un Gruzijas kalnu takām, lēkdama no klintsbluķa uz klintsbluķi 3000 m augstumā, esmu bradājusi pa čūskām un malārijas odiem pārpilniem Karību piekrastes džungļiem, bet mani nav vajājusi sajūta, ka nāve sēkdama elš pakausī, kā tas ir ikreiz, kad šādos laika apstākļos nākas pārvarēt dažus kvartālus dzimtās pilsētas ielās.
Tas, bļe, ir sirdī gaišu mieru lejošais Ziemassvētku Brīnums, ka biju uzvilkusi pufīgo jaku, nevis mēteli, un tāpēc tagad man ir tikai zilums pa pusmuguru un dubļains džinsu dibens, nevis atdauzītas nieres. Allelujā!

• 4 raksta
• ir doma

• mazeltov

  25.12.12 16:58

  

  šitas laukā, kā lasīju cibā, ir balto Ziemassvētku paģiras.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    25.12.12 17:15

    

    Spriezot pēc prognozēm - aizies ilgstošā toksikozē.:/

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• petrovichs

  25.12.12 23:04

  

  «Лучше быть хорошим человеком, ругающимся матом, чем тихой, воспитанной тварью». Фаина Раневская

  • Atbildēt

• chaj

  26.12.12 11:28

  

  Kopš izvācos no pilsētas man nav iebildumu pret sniegu un atkusni. Te smuki viss kūstošais uzreiz kāpas smiltīs sasūcas - ne dublīša, ne peļķītes.
  
  Bet nu jā - atkusnis uz ielām ir pretīgākais mūsu grādos kas var būt, te nu es piekrītu.

  • Atbildēt