Kurvjzieža kontemplācijas

krii

3.11.12 21:57

Šodien divās stundās noskrēju 15,6km, pulsam ne mirkli neieejot sarkanajā zonā. Pusmaratonam vēl neesmu gatava, un vispār Īsti Skrējēji delikāti aizgriežas, lai slēptu smīnu. Bet es pašterapeitiski domāju, ka tā meitene, kura pirms 20 gadiem vidusskolas krosā nevarēja bez krampjiem un vemšanas pat 2km nomocīt, tagad var justies kaut ko sasniegusi.

• 11 raksta
• ir doma

• observer

  3.11.12 23:21

  

  Es domāju, Īstie - tie kas mīl skriet - zinās, ka smīns te nevietā.
  Viņi priecāsies varbūt pat vairāk par Tevi pašu, gluži kā narkodīleris par jaunu atkarīgo dievbijīgais par ticības brāli:)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    4.11.12 06:00

    

    Jā, analoģija ar ticības lietām man pašai vairākkārt ienākusi prātā. Reizēm tā vien gribas iet un sludināt:
    - Vai tu zini, ka skriešana ir miers, patvērums un slaidums?
    - Vai tu zini, ka skriešana spēj ienest prieku arī vispelēkākajā dzīvē?
    - Tavai dzīvei nav jēgas? Pamēģini skriet!
    - Alkohols, narkotikas, gadījuma sekss... vai tu zini, ka skriešana sniedz nesalīdzināmi lielāku baudu?
    utt. :)
    

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • lavendera

      4.11.12 10:29

      

      citticīgie atbildēs, iegrūžot rokā skrejlapiņu par cīņu klubu.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

    • jojo

      4.11.12 11:51

      

      

      un, ja neuzmanīsies, tiksi arī pie sačakarētām locītavām [to es aiz skaudības].

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        4.11.12 11:56

        

        Nu, lai sačakarētu locītavas, ir tiešām jābūt stipri vieglprātīgam.:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais