Maigi uzliet krējumu biezpienam, pajautāt - mīļais, tev kafiju ar pienu? - nezaudējot smaidu, uzvārīt cīsiņus, sacept olas tā, lai dzeltenums neizplūst, vieglām, veiklām rokām noslaucīt galdu, noraisīt priekšautiņu, sakārtot traukus...
To vispār var iemācīties?
To vispār var iemācīties?
saspiedusies vai?
ar to piedzimst
a citādi - ko tik mīļotā vīrieša dēļ nedarīsi:)p
bet tas nav grūti - ja arī MV šad tad "apsien priekšautiņu" un piedalās gan olu sakulšanā, gan kafijas pagatavošanā;)
Ij viss notiek kaa dejaa... ta viens parosaas pa virtuvi, ta otrs... citreiz abi vienlaiciigi, a veel citreiz abi ar samaaxlotu iignumu paskataas uz virtuves trauku kalnu un aizshljuuc uz kaadu eestuuzi pabaroties :)
un tad nomirt no tā, ka nevari vairs savādāk.
:)
:)
shito, es konkreeti zinu, nebuut ne visi maak.;))
toties var mācēt arī pusmiegā atbildēt uz jautājumiem par brokastu maizīšu preferencēm un censties nepieliet gultu ar līdz malām pilno mīļotās kafijas krūzi :-)))))
Kā arī: uzcept karbonādi, pagatavot vistu un sacept zivi (pusdienās) :)
Bet vakarā aiziet ar draudzeni uz krogu un piedzerties tā, ka otrā dienā mirsti. Un viņš tad savu mīļo olu cepējiņu nes uz vannu, un vāra viņai pelµeņus, un sakārto sedziņu.
Ja tas viņš ir tāds, tad ir pat vērts iemācīties.
(Man gan šķiet, ka tā ir tāda "loves" fāze, kad tas viss izdodas tieši šitā.