Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Dzīves pozīcija "man pienākas" - no valsts, no citiem cilvēkiem, no dzīves, no Dieva, utt., ir visļaunākais no ļaunumiem, jo noved pie nemitīga sarūgtinājuma un atņem iespēju just priekpilnu pateicību par it visu, kas ir dots. Par veselību. Par draugiem. Par mīlestību. Par valsti, kurā valda miers un relatīva kārtība. Par pajumti. Par ēdienu. Par iespēju nodzīvot šo dienu. Jo īstenībā taču nekas no tā visa nav pašsaprotams, nedz tevis paša nopelnīts. Itin nekas. Jebkas no tā visa ir liela, nepelnīta veiksme.
  • Turklāt, vispārīgi jau tomēr dzīvē dažkār ir vajadzīga arī domāšana "man pienākas", jo pretēja domāšana "es neko neesmu pelnījis" ir dziļa depresija nevis prieka pilna apziņa.
    • Tavuprāt, nejauša nepelnīta veiksme, piemēram, loterijā kādu var padarīt depresīvu? Izņemot, protams, gadijumus, kad šis cilvēks būs pārliecināts, ka viņam pašsaprotami pienākas laimests loterijā, turklāt lielāks nekā saņemtais?:)
      • Cilvēks pateiks – man nekas nepienākas un noziedos visu vinnēto naudu labdarībai, bet pats turpinās dzīvot kādā graustā. Laimīgs jau viņš no tā nebūs.
      • Izejot no šī, a kā Tu skaidro lielākās daļas loterijas laimētāju pašdestruktīvo rīcību?
        • Loterija pēc definīcijas lielākoties spēlē ne visai gudri cilvēki. Nav nekāds brīnums, ka muļķiem nauda laimi nenes. Viņi pat neaizdomājas līdz pienākas/nepienākas kategorijām.
          • > Loterija pēc definīcijas lielākoties spēlē ne visai gudri cilvēki.
            Nūūū, tad, piedod cinismu, gudram cilvēkam vajadzētu padarīt sev galu pie pirmās vai vismaz otrās apziņas pazīmju parādīšanās, jo nekad jau nevar zināt, kurā brīdī ķieģelis uzkritīs uz galvas, vai mašīna nobrauks, vai ķīmikālijas noindēs, vai Černobiļa blakus uzsprāgs, utt utjp.
            Kas varbūt izskaidro to, kādēļ mūsdienās ir tik maz gudru cilvēku.
Powered by Sviesta Ciba