Kurvjzieža kontemplācijas

krii

21.9.12 22:34

Dzīves pozīcija "man pienākas" - no valsts, no citiem cilvēkiem, no dzīves, no Dieva, utt., ir visļaunākais no ļaunumiem, jo noved pie nemitīga sarūgtinājuma un atņem iespēju just priekpilnu pateicību par it visu, kas ir dots. Par veselību. Par draugiem. Par mīlestību. Par valsti, kurā valda miers un relatīva kārtība. Par pajumti. Par ēdienu. Par iespēju nodzīvot šo dienu. Jo īstenībā taču nekas no tā visa nav pašsaprotams, nedz tevis paša nopelnīts. Itin nekas. Jebkas no tā visa ir liela, nepelnīta veiksme.

• 21 raksta
• ir doma

• divi_g

  21.9.12 23:28

  Tas, ka mēs to neredzam, vēl nenozīmē, ka tādas nav :) Varbūt tas ir kaut kāds lokāls anti-entropisks princips, varbūt tā ir kādas augstākas būtnes (lai vai tas būtu dievs, vai varbūt eilieņi no "Bērnības beigām").
  Varbūt jēga ir tajā, ka mēs, atšķirībā no daudzām iepriekšējām paaudzēm, neesam dzimuši verdzībā, bet toties esam ar zināmām pretenzijām.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    21.9.12 23:34

    

    Tas, ka mēs neesam dzimuši verdzībā, mums pašiem ir labums tikai tajos brīžos, kad apzināmies, ka būtu sliktāk, ja mēs būtu dzimuši verdzībā.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • divi_g

      21.9.12 23:45

      Hmm... Labi, piekrītu Tevis sākotnēji rakstītajam, taču citādākā interpretācijā: "Ir jāsaprot, ka dzīves pozīcijas "man pienākas" ... iespējamība ir daudzu gadsimtu sabiedrības attīstības rezultāts, bez kuras šīs pozīcijas turētājs ar 99% iespējamību būtu dzimis verdzībā, un šo likumsakarību ignorēšana ir vislielākais no visiem ļaunumiem... ", nu vai kaut kā tā :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • zvirbuleens

        22.9.12 09:50

        

        mhm, var piekrist arī šim. No otras puses, vai šīs pozīcijas ("man pienākas") piekritēji joprojām nedzīvo verdzībā?

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais