Visas tās melanholiskās miglas, pīlādži, zirnekļu tīkli un cita rudens atribūtika padara mani nevis poētisku, bet nīgru un rupeklīgu. Staigāju pa darbu kā mazs poručiks rževskītis.
- sirdnaRževskis bija nīgrs?
- kriiGan jau ka.
- sirdnanu, viņš acīmredzami ienīda sievietes, un, iespējams, cilvēkus vispār, un bija pēdīgais maita, tomēr to visu maskēja ar uzsvērti enerģisku un dzīvespriecīgu uzvedību.
- romijakad paskatās uz viņa uzvārdu (pat uz tik mīlīgi izrunātu), tad taču ir skaidrs kas par putniņu. ;))