Kurvjzieža kontemplācijas

krii

16.8.12 14:11

Mīlestība ir gribas akts un izvēle, bet ticība - tās reliģiskajā izpratnē - gan nu nekādi. Vismaz manā pieredze to liecina, likdama allaž kā grēku uztvert mīlestības, bet ne ticības trūkumu.
Mīlēt vai nemīlēt mēs izvēlamies, ticēt vai šaubīties - nē. Spēja mīlēt ir dota, spēja apspiest šaubas - nē.

• 14 raksta
• ir doma

• solipse

  16.8.12 15:54

  kristietībā gan m. ("īsta", proti, tā kas caritas) arī no Dieva. bet gribas akts tur enīvei klātesošs, tiesa. to gan arī par ticību var teikt. bet, kā noprotu, šeit stāsts ir par saviem secinājumiem, ne teologu priekšrakstiem.
  ja man vaicātu, teiktu, ka bez sava veida ticības lēciena m. izvēle nav iespējama, bet joks tāds, ka to lēcienu var fiksēt tikai aposteriori, proti, diez vai tas ir apzināts gribas akts. jo reizēm vari censties līdz nemaņai, bet kā nav kazai piena, tā nav, bet citkārt atkal viss jau ir noticis, pirms pagūsti attapties.
  
  

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    16.8.12 16:11

    

    Mana pieredze liek domāt, ka mīlestība (arī tā, kas caritas) ir iespējama arī bez ticības klātbūtnes.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • solipse

      16.8.12 18:01

      ar pēdējo es nebiju domājusi ticību kā ticību konkrētam Dievam. jā, bet vai tieši kristīgo caritas var bez ticības kristietības Dievam - tur laikam tīri loģiski sanāk, ka atbildi izšķir pēdējās esamība vai neesamība.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais