Mīlestība ir gribas akts un izvēle, bet ticība - tās reliģiskajā izpratnē - gan nu nekādi. Vismaz manā pieredze to liecina, likdama allaž kā grēku uztvert mīlestības, bet ne ticības trūkumu.
Mīlēt vai nemīlēt mēs izvēlamies, ticēt vai šaubīties - nē. Spēja mīlēt ir dota, spēja apspiest šaubas - nē.
Mīlēt vai nemīlēt mēs izvēlamies, ticēt vai šaubīties - nē. Spēja mīlēt ir dota, spēja apspiest šaubas - nē.
No otras puses, personībā jau "no dabas" var būt ielikta nespēja mīlēt vai "negriba ticēt".