Kurvjzieža kontemplācijas

krii

29.6.12 11:21

Garšas sajūta īstenībā ir ārkārtīgi primitīva. Ja atņem iespēju sajust smaržu, no garšas gandrīz nekas nepaliek pāri. Un, ja vēl atņemtu taktilās sajūtas, ar kādām mēle un aukslējas uztver konsistenci un faktūru, ja atņemtu temperatūras receptorus - kas tad vispār ta garša būtu, phe!
Man parasti ir grūtības ar smaržu aprakstiem, izmantojot garšas kategorijas - "saldas", "rūgtas" utml., droši vien šie apraksti sakņojas dziļi intīmā pieredzē, kad kāda no smaržām cilvēkam cieši saenkurojusies (atvainojos par NLP terminoloģiju) ar garšu, ko viņš tobrīd sajutis - tāpēc vaniļas vai zemeņu smarža vairumam šķiet saldas. Taču cik daudz gan vairāk jābūt gadījumu, kuros smaržu-garšu asociāciju ķēdīte katram ir atšķirīga.

• 9 raksta
• ir doma

• krii

  29.6.12 12:04

  

  Smaržu klasifikācija pati par sevi ir OK, man tikai nepatīk tās reducēšana uz kaut ko tik prmitīvu kā garšas.
  (resp., ja kāds būtu bērnībā dzēris sālsūdeni ar vaniļas pulveri, viņam vaniļas smarža mūžam neliktos salda)

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • helvetica

    29.6.12 12:48

    

    kā jau pareizi norādīji - smaržas un garšas sajūtas ir cīši saistītas (fizioloģija, mon amour), līdz ar ko tur pat nav vajadzīgi tik sarežģīti pekstiņi kā sinestēzija, lai savilktu paralēles.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • krii

      29.6.12 13:05

      

      Fizioloģija tr taisni varēja būt atšķirīga, jo, cik atceros no īsā kursa augstākās nervu darbības fizioloģijā, viens centrs atrodas smadzeņu garozā, bet otrs - hipotalāmā.
      Un, ja es saku, ka ceriņu smarža ir rūgta, tad varbūt tās ir tikai manas bērnības atmiņas, kamēr Anniņai, kura ēdusi ceriņus pūdercukurā, tā pati smarža būs salda.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • helvetica

        29.6.12 13:18

        

        atļaušos skipot šo dirskusiju

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais