Kurvjzieža kontemplācijas

Garšas sajūta īstenībā ir ārkārtīgi primitīva. Ja atņem iespēju sajust smaržu, no garšas gandrīz nekas nepaliek pāri. Un, ja vēl atņemtu taktilās sajūtas, ar kādām mēle un aukslējas uztver konsistenci un faktūru, ja atņemtu temperatūras receptorus - kas tad vispār ta garša būtu, phe!
Man parasti ir grūtības ar smaržu aprakstiem, izmantojot garšas kategorijas - "saldas", "rūgtas" utml., droši vien šie apraksti sakņojas dziļi intīmā pieredzē, kad kāda no smaržām cilvēkam cieši saenkurojusies (atvainojos par NLP terminoloģiju) ar garšu, ko viņš tobrīd sajutis - tāpēc vaniļas vai zemeņu smarža vairumam šķiet saldas. Taču cik daudz gan vairāk jābūt gadījumu, kuros smaržu-garšu asociāciju ķēdīte katram ir atšķirīga.