Tkko kādā virtuālā sarunā iznāca pieminēt ikdienas ēdamlietas, no kurām varētu atteikties viegli un tās, kuru zaudējums šķistu traumējošs.
Es zinu, ka bez nožēlas varētu mēnešiem un gadiem (varbūt pat visu atlikušo mūžu) neēst:
1)maizi, pankūkas, bulciņas, cepumus, pīrāgus, keksus un mafinus, visu veidu makaronus, arī kartupeļus, dažnedažādus pelmeņus, hinkaļus, mantus; (grūtāk būtu ar picu, kuras virsma nokrauta ar visu ko garšīgu);
2)konfektes, īpaši karameles, šokolādi, putukrējumu, ķīseļus un ievārījumus. Bet par šo grupu es pieļauju īslaicīgus spontānas iekāres uzliesmojumus.
Savukārt, mūžam neatteiktos, lai cik dakteru man nāvi solītu, no:
augļiem un ogām (diemžēl arī ļoti saldajiem), mīkstajiem un zilajem sieriem, kabačiem, paprikas, gurķiem, tomātiem, jūras veltēm, riekstiem, avokado un vīna.
Es zinu, ka bez nožēlas varētu mēnešiem un gadiem (varbūt pat visu atlikušo mūžu) neēst:
1)maizi, pankūkas, bulciņas, cepumus, pīrāgus, keksus un mafinus, visu veidu makaronus, arī kartupeļus, dažnedažādus pelmeņus, hinkaļus, mantus; (grūtāk būtu ar picu, kuras virsma nokrauta ar visu ko garšīgu);
2)konfektes, īpaši karameles, šokolādi, putukrējumu, ķīseļus un ievārījumus. Bet par šo grupu es pieļauju īslaicīgus spontānas iekāres uzliesmojumus.
Savukārt, mūžam neatteiktos, lai cik dakteru man nāvi solītu, no:
augļiem un ogām (diemžēl arī ļoti saldajiem), mīkstajiem un zilajem sieriem, kabačiem, paprikas, gurķiem, tomātiem, jūras veltēm, riekstiem, avokado un vīna.
Domāju, ka globālās krīzes apstākļos es atklātu jaunas delikateses starp dažādu sugu nezālēm, vardēm un koku mizām.:)
Vienīgais pilnīgam smalkumam principiāli izmanto tikai olīveļļu