Psihoanalīze ir tik neizmērojami dziļi sapisusi prātu 20.gadsimta cilvēkam, padarot nepastarpinātu uztveri vispār neiespējamu, ka es mazliet apskaužu tos iespējamos nākamo paaudžu un gadsimtu cilvēkus, kuri būs tikuši vaļā no psihoanalītiskās interpretācijas murga. Psihoanalīzē iegrimis cilvēks ir rada šizofrēniķim - ir, protams, ļoti kārdinoši uzkonstruēt vienu interpretācijas shēmu un sabāzt tajā visu mitoloģiju, lielāko daļu literatūras, savu un līdzcilvēku dzīvi. Un tāpat kā šizofrēniķim shēma aprij faktus, interpretācija aizvieto realitāti, nekā dzīva ap tevi vairs nav.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
helveticanekas, nekas, nākamie gadsimti pisīs galvu ar kognitīvajām zinātnēm. reducēs uz bioķīmiskiem klikšķiem paurī un miesā un tad Freidonkulu varēš atcerēties ar tādu pašu nostaļģiju kā, piemēram, fantāzijas pasauli, kas cēlās no bērnībā lasītām grāmatām- kriiMhm, nekādi arhetipi (nu, labi, arhetipi jau tagad vairs nav nekāds glamūrs), nekādas "simboliskās realitātes".:)
- helveticanekāds homo ludens (sēri notrauš asariņu)