Mani subjektīvi pārņēmusi nepatīkama, šķebīga izjūta un sajūta, ka pāri Latvijas informācijas telpai veļas jēli naidīgs mačisma un mizogīnijas vilnis. Visa tā ņemtne ap abortu aizliegšanu, rupeklīgā jefiņa Valdmaņa prastības visādos portālos un žurnālos - tā vien jāgaida vides reklāmas ar lozungiem: "Turi muti un vairojies, bābiet, nekam citam neesi domāta!"
Žēl.
Žēl.
b. Darbā. "Tu to nevari, jo Tev ir bērni". Pietika ar diviem, lai man tā priekšnieks teiktu. Vienkārši - nevari, jo Tev ir bērni. Punkts. Nevari paveikt darbu, nevari mācīties, nevari braukt komandējumā un vienkārši nevari. Viss beidzās labi, jo pateicoties viņam es apguvu otru profesiju, strādāju divos darbos (jo pirmājā taču "nevar" ) un beigās arī otro augstāko izglītību.
c. Nupat, atjaunojoties mācībām doktorantūrā fonā darba vadītājam vaimanājot "nu nezinu nezinu... man ir Pieredze. un Viedoklis. Trīs bērni - tā taču pilna slodze mājās. Nu nav, nav iespējams mācīties vēl. Dzīvesbiedram diez vai kāds to ir teicis, lai met malā studijas, ja jau trešo bērnu gaida. Lai gan mājasdarbi un bērnu auklēšana patiešām atņem daudz daudz laika darbam, mācībām un sociālām aktivitātēm. ABIEM laiku atņem, nevis tikai man.
d. Daudz bērnu = mazturīgie. Man viena meitas dārziņa biedrenes mamma mēģināja maniem bērniem kaut-ko izmaksāt ar argumentu - bet Jums taču ir trīs bērni!!
gan jau vēl var izdomāt.
Un, galvenais, ka visbiežāk no teicēja puses pat it kā labi domāts - izrāda taču rūpes. Bet īstenībā stigmatizē.