Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Jauns personiskais skrējiena ilguma rekords - 150 minūtes. Lepnumu mazina doma, ka veiktais attēlums droši vien ir tāds, ko citi Cibas skrējēji norikšo stundas laikā. Taču mums, lēnajiem tizleņiem, arī vajag par kaut ko papriecāties.

Ziedoņdārzā un Maskačkā plaukst pirmie jasmīni. Mežrozes ir pilnziedā.
  • ārprāts, ārprāts, kā var tik ilgi laiku paskriet....
    • Spriežot pēc tā, ko raksta Krī, ir jābūt lēnam tizlenis, lai ko tādu izveiktu.
      Viņa gan mānās vispābā. Es esmu redzējusi kā viņa skrien maratonā 10 km.
    • Pirms dažiem gadiem man jau divdesmit minūtes šķita neiespējamā misija.:) Bet es tiešām skrienu ļoti lēni - tikai mazliet ātrāk kā soļoju.
  • (Anonīms)
    Jau sen lasu un nesaprotu, kāpēc tu beidzot nesāc trenēt ātrumu (kaut vai iegūglē "fartlek"). Protams, tad vajadzētu sameklēt citu iemeslu, lai sūrotos par tizlenību, bet gan jau tādu nebūtu grūti atrast.
    • A kāpēc man būtu jātrenē ātrums, ja man ar manu tizlenību ir labi? Un prātā nav nācis par to sūroties.
      Tā ka pats vai pati vari iegūglēt, kur jādodas ar nelūgtiem padomiem, un turp arī skrien - fārtlekā, piemēram.:)
  • fantastika!
    lūk, es nesen noskaidroju, ka es soļoju ar nūjām un skrienu vienādā ātrumā. tik nosoļoti varu 10 km un 15 (parasti 7-8), bet skrienu... nu vairāk par 2 nemēģināju, nepatīk.
Powered by Sviesta Ciba