Mazās feministiskās izpriecas II
Kad lasīju Bovuāru, man piepeši piezagās vientulība. Iekrita klēpī. Auksta miroņa roka uz ceļgala. Tīri labi izdevās atcerēties datumu, kad pēdējo reizi esmu mīlējusies, mēģināju atcerēties, kad pēdējo reizi esmu jutusies mīlēta, nospriedu, ka nevajag.
Novecojoša sieviete, neirotiska sieviete, pamesta sieviete. Un izmisums melnāks par nāvi. Neviens no trim stāstiem nebija manējais. Bet stingā roka gulēja uz ceļgala.
Palīdu zem siltas dušas. Iedzēru tēju. Devos pie miera.
Novecojoša sieviete, neirotiska sieviete, pamesta sieviete. Un izmisums melnāks par nāvi. Neviens no trim stāstiem nebija manējais. Bet stingā roka gulēja uz ceļgala.
Palīdu zem siltas dušas. Iedzēru tēju. Devos pie miera.
labi atceros peedeejo celjojumu, biedrene it kaa bija aarkaartiigi jauka un piemiliiga buutne,,, net pie siikaakaam gruutiibaam (vai neparedzeetaam lietaam, kas ir pilniigi neizbeegamas) vinja kaukaa diivaini diica un zheelojaas un kurneeja un vaideeja un seeca, ne taa kaa uz mani, ne taa kaa uz Radiitaaju, kas visumaa bija nomaacosi :)
un tad veel taa fotografeesanaas maanija - ik peec 3 minuuteem atskan luugums peec kadra, un tad ilgumilga iegroziisanaas un fokuseesanaaas,,,
es jau arii zeelojos un ciesu un fotografeejos, protams !!!
Bet, ja kas - es reti fotografēju un ciest protu īsteni sievišķīgi - bez čīkstēšanas.:)