![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Kad lasīju Bovuāru, man piepeši piezagās vientulība. Iekrita klēpī. Auksta miroņa roka uz ceļgala. Tīri labi izdevās atcerēties datumu, kad pēdējo reizi esmu mīlējusies, mēģināju atcerēties, kad pēdējo reizi esmu jutusies mīlēta, nospriedu, ka nevajag.
Novecojoša sieviete, neirotiska sieviete, pamesta sieviete. Un izmisums melnāks par nāvi. Neviens no trim stāstiem nebija manējais. Bet stingā roka gulēja uz ceļgala.
Palīdu zem siltas dušas. Iedzēru tēju. Devos pie miera.
Novecojoša sieviete, neirotiska sieviete, pamesta sieviete. Un izmisums melnāks par nāvi. Neviens no trim stāstiem nebija manējais. Bet stingā roka gulēja uz ceļgala.
Palīdu zem siltas dušas. Iedzēru tēju. Devos pie miera.
Bet, ja kas - es reti fotografēju un ciest protu īsteni sievišķīgi - bez čīkstēšanas.:)