Kurvjzieža kontemplācijas

Plūdi

krii

6.7.04 11:24

Sapnī man rādījās plūdi. Apakšējos stāvos dzirdami skalojās ūdens, uz griestiem izplūda lieli tumši plankumi, pa sienām tecēja straumītes. Es, uzrāpusies uz krēsla, stāvēju pie grāmatplaukta un steidzīgi rāvu no tā ārā grāmatas ar zīmīgiem nosaukumiem: "Plūdi", "Lieti nāk", "Dzīvais ūdens", "Pārpildītais šķirsts"... Mani vadīja nesatricināma un nepamatojama pārliecība, ka tieši grāmatas ir pie vainas.
Tās vienmēr ir pie vainas.

• 9 raksta
• ir doma

• murse

  6.7.04 11:44

  jā, es zinu ka baigi! mīļi, jo naivi, bet tas tikai kad pamosties.. sapnī viss ir tik īsts!
  es esmu pasaules galu speciāliste sapņos. ir bijuši daudz un dažādi, visi vienlīdz baisi, ticamības pakāpe - maksimāla, tā ka pat ja apzinies ka sapņo, domā - vai es aiziešu bojā, vai tomēr paspēšu pamosties?
  plūdi, devītias vilnis, grandiozs un gleznains, apokaliptiska džungļu iemītnieku plosīšanās pilsētā, atnetāts un tam sekojoši marodieru uzbrukumi, par tuksnesi pārvērtusies zemeslode, atomsprādziens, robotu iebrukums, un atkal un atkal plūdi..
  bet tas viss no tā, ka mīli :) un gribi nosargāt to, ko mīli.

  • Atbildēt
  • Iepriekšējais
  • Diskusija

  • krii

    6.7.04 11:51

    

    Laikam jau.:)
    Manas lielākās sapņu baismas ir saistījušās ar mēri pilsētā. Ar mēra apsēsto žurku iebrukumu, kuras izgāž vārtus, kamēr cilvēki kliegdami slēpjas, bet specvienību karavīri, tērpti viscaur melnā - ak Dievs, cik banāli! - no paaugstinājumiem cenšas žurkas izšaut. Tas nav iespējams, jo žurku pūlis ir pārāk liels, viņas skrien ātri - kā tāda pelēka, pīkstoša straume. Un ietvju malās mētājas asiņaini žurku līķīši.
    Un pēc tam ir karantīna. Un dzīres mēra laikā. Un es arī cieši izlemju piedzerties, jo ko tad nu vairs!:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • murse

      6.7.04 11:55

      ārprāc :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais