Kurvjzieža kontemplācijas

Sapnī man rādījās plūdi. Apakšējos stāvos dzirdami skalojās ūdens, uz griestiem izplūda lieli tumši plankumi, pa sienām tecēja straumītes. Es, uzrāpusies uz krēsla, stāvēju pie grāmatplaukta un steidzīgi rāvu no tā ārā grāmatas ar zīmīgiem nosaukumiem: "Plūdi", "Lieti nāk", "Dzīvais ūdens", "Pārpildītais šķirsts"... Mani vadīja nesatricināma un nepamatojama pārliecība, ka tieši grāmatas ir pie vainas.
Tās vienmēr ir pie vainas.