Kurvjzieža kontemplācijas

Laikam jau.:)
Manas lielākās sapņu baismas ir saistījušās ar mēri pilsētā. Ar mēra apsēsto žurku iebrukumu, kuras izgāž vārtus, kamēr cilvēki kliegdami slēpjas, bet specvienību karavīri, tērpti viscaur melnā - ak Dievs, cik banāli! - no paaugstinājumiem cenšas žurkas izšaut. Tas nav iespējams, jo žurku pūlis ir pārāk liels, viņas skrien ātri - kā tāda pelēka, pīkstoša straume. Un ietvju malās mētājas asiņaini žurku līķīši.
Un pēc tam ir karantīna. Un dzīres mēra laikā. Un es arī cieši izlemju piedzerties, jo ko tad nu vairs!:)