Kurvjzieža kontemplācijas

krii

14.7.11 09:02

Ir forši, ka skrienot sastaptie skrējēji vīrieši man čomiski-sazvērnieciski miedz ar aci vai pamāj sveicienu. Nepavisam nav forši, ka visu laiku - arī skrienot, varbūt pat jo īpaši tad - netieku vaļā no domas "akmīļaisdies, ka negribas neko darīt, neko, neko, neko!" Un negribas arī - i ne muti mazgāt, ne grīdu slaucīt, par sarežģītākām lietām pat nerunājot. Gribas gulēt aizvērtām acīm un neatbildēt uz telefona zvaniem. Visu diennakti. Visu nedēļu. Visu atlikušo mūžu, tpu, tpu, tpu!
Bet gan jau, ka visa vaina iekš tam, ka neesmu šovasar vēl normāli sauļojusies. Ķermenī kaut kas neasimilējas, kaut kas nesintezējas - piemēram, prieks.

• 3 raksta
• ir doma

• likewise

  14.7.11 13:12

  

  seratonīnu vajg
  vai kādu citu tonīnu

  • Atbildēt

• observer

  14.7.11 22:30

  

  Interesanti, man citas dāmas skrējējas stāsta to pašu, ka nepazīstami čali skrien pretī un allaž sveicina mājot un miedzot. Tas interesantais, ka es pats tā nedaru, skriešana tak skriešana nevis disene kāda nebūt un meitenes sportot dodas nevis socializēties. Tad arī grūti saprast, kāpēc citi tādara
  
  Mazliet cits stāsts, ka tas ir ārkārtīgi rets gadījums, kad kāds(kāda) nepazīstams pretī skrējējs mani būtu sveicinājis miedzot vai pat tikai mājot:)

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    15.7.11 12:13

    

    Nu, tā miegšana un sveicināšana jau tāda dikti čomiska, a'la "Jou, savējā!", nevis kāds iepazīšanās mēģinājums vai flirts. Dažreiz, kādā mazāk drošā vidē (piemēram, Grīziņkalns pussešos no rīta) tas dod papildus drošības sajūtu - ka no sastaptā vīriešcilvēka nav jābaidās, viņš pieder tai pašai "skrējēju brālībai".
    Nu jā, bet tagad es stāstu, kāpēc man tas patīk, nevis kāpēc viņi tā dara.:) Varbūt - dara tāpēc, ka mums (vismaz man) patīk.:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais