Jūnijā man ir neprātīgi žēl nogulēt garos, maigos vakarus. Neprātīgi žēl nogulēt spirgtos, putnainos saullēktus. Naktis tik īsas, tik trauksmainas, visas tās lakstīgalas, visas tās smaržas.
Un dienas beidzot siltas, un baltās rozītes zied.
Kad lai cilvēks guļ, kad?
Un dienas beidzot siltas, un baltās rozītes zied.
Kad lai cilvēks guļ, kad?