Antiskrējēju retorika savā dzelžainajā loģiskumā raisa asociācijas ar apgalvojumiem: "Es zinu vienu čuvaku Balvos, kurš dzērumā izkrita pa piektā stāva logu un nositās, tāpēc uzskatu, ka pa jebkura stāva logu jebkurā miesas un gara stāvoklī skatīties ir bīstami" vai arī "Man ir/ es pazīstu vienu, kam ir/ alerģija pret burkāniem, tāpēc jūs man neiestāstīsiet, ka burkāni var būt veselīgs pārtikas produkts".
a)man būs ļoti žēl, ja Ušakovs izkritīs no ierindas dēļ kaut kāda tur maratona,
b)man bija ļoti žēl, kad mans kolēģis pašā atbildīgākajā projekta brīdī izgāja no ierindas dēļ kaut kāda tur maratona.
Viss. Pašam man skriet nepatīk, neuzskatu skriešanu par ko īpaši veselīgu, esmu cieši pārliecināts, ka galda teniss vai peldēšana, piemēram, ir par kārtu veselīgākas nodarbes un ir vēl simtiem, ja ne tūkstošiem veselīgāku nodarbju, bet tas nenozīmē, ka man būtu kaut kas pret to, ka jūs skrienat. Lai iet labumā!
Par sportiskumu runājot - gan jau kaut kā sadzīvošu ar saviem brangajiem taukumiem un hronisko nespēju pašam aizsiet savas kurpjušņores:))
Es par sevi droši varu teikt, ka, ja nebūtu puslīdz regulāri vairāk kā gadu skrējusi, es arī savus 10 nepievarētu. Un 5 arī nē. Tomēr pieļauju, ka daudzi cilvēki ir par mani fiziski daudz labāk attīstīti, un 5 vai pat 10 km reizi gadā viņiem pielīdzināma bieži audzinātajai čurāšanai uz pirkstiem, arī ja pārējās 364 dienas pēcpuse netiek atrauta no krēsla. Taču Tavs apgalvojums pilnīgi noteikti ir ...hmmm... nekompetences radīts pārspīlējums.:)
"Maratonā no 965 reģistrētajiem dalībniekiem ..."
"10 km distancē no 2 260 reģistrētajiem dalībniekiem..."
"Pusmaratona distancē no 2 569 reģistrētajiem dalībniekiem..."
(Kas attiecas uz 10 - nudien neticu, ka visi tie, kuri noskrēja ātrāk par mani, skrien vienreiz gadā. Ja tas tā ir, tad es ar savu nepieciešamību trenēties, esmu šausmīgākā dabas kļūda, īsts Kunstkameras eksponāts.)