Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šodien uzzināju, ka man tie desmit kilometri tomēr svētdien būs jāskrien. Biju jau klusībā šo ieceri apbedījusi un nolēmusi veģetēt tālāk, juzdamās veca, slinka, tizla un nespējīga.
Taču, tā kā man ir DRAUGI, būšu spiesta skriet - lēnītēm un piesardzīgi, pa ceļam apdzenot visus elektrības stabus un luksoforus, varbūt pat kādu grūtnieci 38.nedēļā...
Sasodīts, pat nezinu, vai tagad vajadzētu steigšus doties ārkārtas treniņskrējienā vai līdz startam atlikušo laiku veltīt miegam, vitamīniem un stimulatoru rīšanai?
Jā, un smuku skrienamo šortu arī man vēl nav.
  • man jau te [info]veed_logs [viņš skries pusmaratonu] saka, ka jārīko cibas atbalsta punkts, jo tie brīvprātīgie pagājušoreiz pat nespēja normāli visiem ūdeņus sadot - nespēja saliet glāzītēs, knapi skrūvēja vaļā un lielās pudeles deva, jo savādāk gandrīz nekā. un tā kā šogad tas viss izstiepts garākā teritorijā, nevis pa apļiem, tad ar ūdens padošanu droši vien būšot vispār ļoooti slikti.
Powered by Sviesta Ciba