Pasaule, kuru pārvalda viens visvarens Dievs ar savu neizzināmo, bezgalīgi daudzām interpretācijām un teorētiskām spekulācijām pakļaujamo Plānu, man šķiet daudz murgaināka, biedējošāka un neskaidrāka nekā tāda, kurā saimnieko antropomorfu dievību pulciņš - katrs ar savu raksturu, ieradumiem un savdabīgo humora izjūtu.
tvarjaha, daudzdievību izkārtojumā, kad notiek kāda ķibele, tu vismaz zini kuram jāpielabinās ar upurēšanu un citām izdarībām, nevis visu laiku bāzties virsū vienam un tam pašam superaizņemtajam visvarenajam Brūs... ē... Dievam :)
lavenderaKāds hinduists man reiz sūrojās, ka viņam ik pa laikam, lūgšanas skaitot, gadās sajaukt adresātus.
tvarjvajadzēja sataisīt gudru ģīmi un viņam teikt - tas tāpēc, ka tu nepietiekami koncentrējies :)