Mājsaimniekošana pati par sevi ir dabas stihija. Mani ik pa brīdim pārņem biedējoša sajūta, ka visi netīrie trauki, nemazgātās grīdas, plaukti un nesakārtotās drēbes vienubrīd sagrūs pār mani, nosmacēs, noslīcinās, ielauzīs galvaskausu un apraks.
Čukovskim ir tāda dzejoļpasaka bērbniem, kur no Fidoras visi netīrie trauki, paklāji,mēbeles aizgāja prom, jo nevarēja vairs izturēt šādu izturēsanos ( viņai tur viss bija putekļos, zirnekļu tīklos, un tarakāni dancoja) :D
Tāpēc galvenais ir visu pareizi sastutēt. Netīros traukus kaudzītē un pret sienu. Netīro vešu grozā, bet negludināto aizkrāsnē un apklāt ar glītu drānu. Bērnu istabā neskatīties. Tad ir vairāk vai mazāk ok.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ā, un tarakānu gan man, paldiesdievam, nav, tpu, tpu tpu!
Man bija otrādi, likās pati visus izmetīšu, ko krājas un skatās pārmetoši, bet trauku mazgājamā mašīna parādījās īstajā laikā, lai visi paliktu dzīvi.
Tad ir vairāk vai mazāk ok.