Mājsaimniekošana pati par sevi ir dabas stihija. Mani ik pa brīdim pārņem biedējoša sajūta, ka visi netīrie trauki, nemazgātās grīdas, plaukti un nesakārtotās drēbes vienubrīd sagrūs pār mani, nosmacēs, noslīcinās, ielauzīs galvaskausu un apraks.
Čukovskim ir tāda dzejoļpasaka bērbniem, kur no Fidoras visi netīrie trauki, paklāji,mēbeles aizgāja prom, jo nevarēja vairs izturēt šādu izturēsanos ( viņai tur viss bija putekļos, zirnekļu tīklos, un tarakāni dancoja) :D
Ā, un tarakānu gan man, paldiesdievam, nav, tpu, tpu tpu!
Man bija otrādi, likās pati visus izmetīšu, ko krājas un skatās pārmetoši, bet trauku mazgājamā mašīna parādījās īstajā laikā, lai visi paliktu dzīvi.