Man nepatīk ceļojumu apraksti pēc klasiskajām formulām "...n-tā diena. Pieceļamies moži/neizgulējušies/vēl kaut kādi. Aiz loga - saule/lietus/tuksnesis/koki. Brokastojam viesnīcā/uz terases/ vakardienas krodziņā. Dodamies uz vilcienu/autobusu/prāmi. (Iesprausts ceļa satikta it kā smieklīga vai dīvaina garāmgājēja apraksts). N stundas braucam uz objektu X. (Seko objekta X apraksts, atšķaidīts ar frāzēm, tipa, "krāšņums neaprakstāms". Čaklākie iesprauduši kaut ko no Wikipēdijas rakstiem par objektu. Varbūt pat izkonspektētu.)Pēc tam dodamies šopingā uz Y (seko iešopoto mantu uzskaitījums). Vakarā noguruši un laimīgi atgriežamies viesnīcā."
Bet diez vai ļaužu vairums jebkad sāks rakstīt citādi.
Bet diez vai ļaužu vairums jebkad sāks rakstīt citādi.
Ceļojums uz Taizemi
Pēdējā laikā sanāk rakstīt vairāk angļu vēstules. Nu nav man tā valodiņa tik plaša, līdz ar to esmu izkopusi lakonismu līdz sekundei. Tomēr reizēs, kad gribas otram pilnīgi ļaut pagaršot savu piedzīvoto, galīgi nesanāk.
Bet Tu raksti, to gan! Es vēl tagad atceros Tavu stāstu par zivi baltvīna mērcē, kaķēm, grūbu diētu utt.
Vēl man savulaik ļoti patika Jurgas Ivanauskaites ceļojumstāstu grāmatas, daudz labāk nekā viņas romāni, Par spīti tam, ka nepavisam nefanoju par Tibetu un visām tām budisma būšanām, ar ko viņa ņēmās.