Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Paradokss, kas vairākkārt licis man mulsumā raukt pieri un kasīt frizūru, saistās ar daudzu (nekādi ne visu, arī viņi par laimi ir dažādi!)eksakti izglītīto ļaužu, dažnedažādu dabaszinātnieku, matemātiķu u.c. nereti apliecināto pilnīgu kritiskās domāšanas trūkumu, līdzko runa ir par kādām tur metafiziskām būšanām. Manā mazajā, jaukajā galviņā nekādi nesatilpst pretruna starp dzelžainu turēšanos pie formālās un matemātiskās loģikas likumsakarībām, radot nepieciešamo pamatojumu teorijām savā nozarē un nepārprotama šo likumsakarību ignorēšana, runājot par reliģiju un dažnedažādām kvaziezoteriskām sistēmām. Kādēļ tas pats cilvēks, kurš medicīnā vai kodolfizikā lieliski spēj nošķirt pierādāmu hipotēzi no aksiomas vai postulāta, spēj visu sagriezt kājām gaisā un būvēt klibus siloģismus no brīvi pagrābtām nepierādāmām premisām, līdzko runa ir par kaut ko metafizisku, turklāt paliekot svētā pārliecībā, ka tas, ar ko viņš šobrīd nodarbojas, ir nevis poētisks domas eksperiments, bet nopietna argumentācija? Kādēļ veselīga skepse un elementāra verifikācijas-falsifikācijas nepieciešamība tiek pilnībā aizmirsta, līdzko ir runa par astrālajiem ķermeņiem, karmiskajām saitēm, domu materializēšanos, astroloģiju, hiromantiju, nekromantiju, elfu dejām mēnesgaismā un torsionu laukiem?
Tieši tāpat man patīk, un es zināmā mērā pat atbalstu veselīgu šarlatānismu - teiksim, reizumis varu pat būt gatava samaksāt zīlniecei vai astrologam, lai man pasaka, ka tuvojas skaists un laimīgs likteņa pavērsiens, kas atnesīs bez pūlēm pelnītu naudu un kleitas krāsai pieskaņotu kabrioletu - ja nu piepildās ar! - , taču es neizsakāmi mulstu, ja cilvēki, kuri šos pareģojumus izsaka, atsaucas nevis uz atklāsmi (vai slepenām zintīm, kas pēc definījas nevar tikt atklātas lajam), tādējādi atstājot manas ticēšanas/neticēšanas iespēju dziļi intīmā un iracionālā motivācijā, bet gan apgalvo, ka viņu ricībā ir pilnīgi racionāli teorētiski pamatojumi.
  • Nu, Buiķis laikam ir spilgtākais piemērs.
    • Es tiku līdz astrālajiem ķermeņiem, līdz sapratu, ka teksts brēc: Buiķis!
      • Buiķis nenoliedzami ir skandalozākais un populārakais ilustratīvais piemērs. Bet es biju domājusi galvenokārt dažus personiski pazīstamus cilvēkus, kas spēj uzrakstīt zinātnisko darbu fizikā, matemāikā vai bioloģijā un pilnībā izmantot visu metodoloģisko instrumentāriju, kas tam nepieciešams, taču kļūst apbrīnojami nekritski un aloģiski, runājot par reliģiskām un okultām tēmām.
        • Hmm, jā, man šķiet, ka kritiskā domāšana ir jāmācās atsevišķi, jo vienādojumi un empīriskie pierādījumi ir viena (ļoti laba) lieta, bet argumentēšana (arī pašam ar sevi) — kas mazliet cits. Bet vajadzētu būt, ka vidēji viņi tomēr ir saprātīgāki par citiem: piemēram, aptaujas konsekventi liecina, ka zinātnieki ir mazāk reliģiozi.
Powered by Sviesta Ciba