Par paranoju
Pilnībā saprotot un respektējot Latvijas iedzīvotāja dabisko tieksmi visur saskatīt krāpšanu un sazvērestības teorijas, uzdrošinos tomēr apgalvot, ka vēlēšanu rezultāti mūsu valstī ir visnotaļ droši un ticami. Tā kā man ir bijusi iespēja vērot balsu skaitīšanas norisi gan iecirknī, gan datu ievades procesā līdz pat mirklim, kad naktī uz svētdienu CVK mājaslapā parādās provizoriskie rezultāti, atzīšos, ka esmu lauzījusi savu samaitāto fantāziju pārpilno galvu, apsvērdama kādas iespējas būtu kādam ko noblēdīt, un neesmu tādas varējusi saskatīt. Šajā sakarā man smieklīgi liekas pārmetumi Cimdaram, kurš gan fiziski, gan administratīvi atrodas patālu no visām šķirbiņām, kur kāda datu viltošana kaut teorētiski būtu iespējama, bet pieņemu, ka augsts amats pats par sevi cilvēkam pielipina blēža etiķeti - nu, vismaz uz amata ieņemšanas laiku, vienīgā alternatīva ir nekompetenta nejēgas birciņa (vai gan kāds latvietis var nosaukt kādu ministru, deputātu vai valsts sekretāru, kurš nebūtu blēdis vai stulbenis?) Tomēr, lai neaizrautos ar dzīves laķēšanu, esmu spiesta atzīt, ka balsojumu viltošana, protams, VAR notikt - tikai ne augstākajā, bet konkrēta iecirkņa līmenī, pieņemot, ka tur par komisijas locekļiem nolasījušies savstarpēji pazīstami vienas partijas atbalstītāji, novērotāju nav, un atbalstītā partija nav gluži "Māraszemes demokrātisko monarhistu apvienība" vai kāds tamlīdzīgs veidojums, kurš izraisītu pārbaudes cienīgu interesi, savākdams visas (vai gandrīz visas) pagasta balsis. Šaubos vai tas var ko būtisku mainīt valsts mērogā, taču tāda iespēja pastāv.
Tātad, saskaitām papīra lapas, OK. Tagad datus ievadām kompūterā.
Kompūterā sēž sīks riebīgs vīriņs, kurš, gardi smiedams, ievadīto Lejasdricānu biļetenus "Par krutu Latviju" sarakstam pieskaita Lielpisānu "Krievija vai nāve!" sarakstam.
Ja iecirkni - tad vīriņam jābūt uz vienu roku ar visiem pārējiem komisijas locekļiem, jo tas, ko viņš ievada, tiek izdrukāts kā papīrītis, uz kura VISIEM, kas balsis skaitījuši, jāparakstās, pirms papīrītis un tā elektroniskā versija tiek sūtīta tālāk.
Tālākais posms - novada vai pilsētas komisija, kas saņem elektroniski nosūtīto protokolu (gan datubāzes, gan izdrukājamā formātā), pārbauda, vai tajā nav gļuki (teiksim, par "Lielpisānu Sauli" nobalsojuši vairāk nekā vispār iecirknī nobalsojušie, vai kādas citas ciparu nesakritības) un tad sūta tālāk uz CVK. Šajā līmenī blēdīties ir ļoti grūti, jo elektroniskajam dokumentam jāsakrīt ar iecirkņu komisijas parakstīto papīru, ko nakts laikā atgādā līdz pašvaldībai.
Re, cik attapīgi ir cilvēki, kuri shēmu pamanās apjāt! Kāpēc es ticu, ka viņi to var? Tāpēc, ka shēmas apjāj. Sevišķi tās drošās.
OK, lai būtu, ka shēmu iespējams apjāt. Tieši tāpēc aicinu ļaudis demonstrēt savu attapību un atklāt - kādā veidā! :)
Kas zina, tas klusē.
Atzīšos, ka man tas nebūtu ienācis pašam prātā, kaut arī laikam neesmu pats dumjākais uz pasaules :)