![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Jā, nu šodien gadījās palasīt Rukšānes sleju Sestdienā un mazlietiņ apjukt. Autore taču, ja nemaldos, ir aptuveni manā vecumā. Tātad sieviete ap trīsdesmit. Pieaugusi. Nevis padsmitgadu skuķis. Un tas man ļāvis pieņemt, ka viņa raksta par pieaugušas sievietes pasaules uztveri. Un, ja rakstītu par hormonu vētras plosītu vidusskolnieci, tad taču to norādītu, vai ne?
Kas tad īsti ir šodienas slejas varone? Meitene, kuras draudzība ar citām sievieškārtas būtnēm ir iespējama tikai tad, kad blakus nav vīrišķa, jo tad visas kolektīvi var žūpot, vemt un lamāt vīriešus par cūkām. Kas ir tās slimīgi greizsirdīgās draudzenes, kuras nespēj paciest vīrieša ienākšanu viņas dzīvē, bet uzmet lūpu, rīko scēnas un pēc tam mēģina Lielo Laimestu atkantēt?
"...kurai gan gribēsies blenzt uz tavu aplaimoto purniņu, kurā nav iespējams saskatīt neko vairāk kā tikai apliecinājumu tam, kāda lūzere esi pati, jo tev, lūk, vēl nav izdevies, kamēr viņai..."
Nē, es, protams, ticu, ka pasaulē ir tādas sievietes, kurām vīrišķis pie sāna iemieso dzīves jēgu. Un liek saukt par lūzeri katru, sevi ieskaitot, kam vīrišķa blakus nav. Es ticu, pat zinu, ka starp sievietēm ir radījumi, kam mednieka instinkts ir spēcīgāks gan par veselo saprātu, gan par dajebkādām draudzības un solidaritātes jūtām. Bet, nu jā ... man kaut kā likās, ka absolūtais vairākums šo radībiņu tomēr pārstāv amerikāņu tīņu seriālu un žurnāla "Cosmopolitain" mērķauditoriju - t.i., vecumā līdz, maksimums, 20-22 gadiem. Un ka pēc tam cilvēks, tostarp sieviete, pieaugot parasti izveido sev drusku citādu vērtību skalu.
Ai, nu bet, ko gan es varētu zināt par sieviešu vairākumu. Vai vismaz - slejas autores paziņu loku!
:)
Kas tad īsti ir šodienas slejas varone? Meitene, kuras draudzība ar citām sievieškārtas būtnēm ir iespējama tikai tad, kad blakus nav vīrišķa, jo tad visas kolektīvi var žūpot, vemt un lamāt vīriešus par cūkām. Kas ir tās slimīgi greizsirdīgās draudzenes, kuras nespēj paciest vīrieša ienākšanu viņas dzīvē, bet uzmet lūpu, rīko scēnas un pēc tam mēģina Lielo Laimestu atkantēt?
"...kurai gan gribēsies blenzt uz tavu aplaimoto purniņu, kurā nav iespējams saskatīt neko vairāk kā tikai apliecinājumu tam, kāda lūzere esi pati, jo tev, lūk, vēl nav izdevies, kamēr viņai..."
Nē, es, protams, ticu, ka pasaulē ir tādas sievietes, kurām vīrišķis pie sāna iemieso dzīves jēgu. Un liek saukt par lūzeri katru, sevi ieskaitot, kam vīrišķa blakus nav. Es ticu, pat zinu, ka starp sievietēm ir radījumi, kam mednieka instinkts ir spēcīgāks gan par veselo saprātu, gan par dajebkādām draudzības un solidaritātes jūtām. Bet, nu jā ... man kaut kā likās, ka absolūtais vairākums šo radībiņu tomēr pārstāv amerikāņu tīņu seriālu un žurnāla "Cosmopolitain" mērķauditoriju - t.i., vecumā līdz, maksimums, 20-22 gadiem. Un ka pēc tam cilvēks, tostarp sieviete, pieaugot parasti izveido sev drusku citādu vērtību skalu.
Ai, nu bet, ko gan es varētu zināt par sieviešu vairākumu. Vai vismaz - slejas autores paziņu loku!
:)
Sasodīts!
Aha!
Re: Aha!
___
Pirms dažiem gadiem sanāca spēlēt basi tādu kosmopolitaiņu kompānijā. Cik sapratu, tad augstākā uzmanības izpausme ir nopirkt meitenei mobilku. Man gan laikam grūta galva, neko daudz vairāk neiemācījos.
Re: Nja!
Un es tomēr domāju, ka nespēja draudzēties ar sava dzimuma pārstāvēm un viņu nodiršana visos veidos, ir klasiska šī kompleksa demonstrēšana. Klasiska.
Tikai kāpēc būtu jālielās ar saviem kompleksiem, es nesaprotu.
Njā, bet, ja kādai būtiskākā laimes ķīla un izmisuma avots, vienīgais vai vismaz pats galvenais kritērijs, kas nosaka - esmu/neesmu lūzere ir vīrišķa nokampšana kaut vai pāri līķiem, tad jau droši vien draudzenes izvēlas tādas pašas. Un tad jau savādāk nevar sanākt.:)))