Kurvjzieža kontemplācijas

krii

14.1.10 20:06

Ziemas gaiss neganti sausē manu ādu, tādēļ spiedzieni par ainavas sarmaino superdaili nesanāk tik līksmi.

Esmu iemācījusies mēnesi izdzīvot ar naudas daudzumu, kāda man pirms gada nebūtu pieticis nedēļai. Turklāt nevaru pat tā uzreiz nosaukt ko būtisku, no kā būtu nācies atteikties.

Vakariņām sacepšu krāsnī ķirbi, ēdīšu ar ķiplokiem un dzērveņu mērci, lasīdama "Rīgas Laiku". Rīt no rīta došos skriet. Dzīve ir prognozējama un skaista.

Nekādu kaislību, nekādu piedzīvojumu, par ko rakstīt. Bet gan jau uzradīsies. Es ceru.

• 6 raksta
• ir doma

• f

  14.1.10 21:17

  

  kā tev plaušas neatsalst tādā aukstumā?
  nē, nopietni - kā?

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    14.1.10 21:23

    

    Viņas ir droši noglabātas manā krūšukurvī zem ādas ar tauku kārtiņu, kā arī zem pamatīga džempera vai segas.:) Bet, ja Tu par skriešanu - esmu lēnīga skrējēja, sevi pārāk nemoku, elpoju vienlaikus caur muti un degunu. Traukšanos, cik ātri var, rijot milzu kampienus gaisa, esmu sen atmetusi.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• and_eli

  14.1.10 21:18

  

  ..Kārtējais perfektais ieraksts... Vēl perfektāks par perfektu, apskaužami. Patiess.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    14.1.10 21:23

    

    

    Nu, nu.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

• nord

  14.1.10 21:32

  tik labi, skaisti un vēl ar dzērveņu mērci !

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    14.1.10 22:10

    

    Tas ir vienkārši!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais