Kurvjzieža kontemplācijas

Ziemas gaiss neganti sausē manu ādu, tādēļ spiedzieni par ainavas sarmaino superdaili nesanāk tik līksmi.

Esmu iemācījusies mēnesi izdzīvot ar naudas daudzumu, kāda man pirms gada nebūtu pieticis nedēļai. Turklāt nevaru pat tā uzreiz nosaukt ko būtisku, no kā būtu nācies atteikties.

Vakariņām sacepšu krāsnī ķirbi, ēdīšu ar ķiplokiem un dzērveņu mērci, lasīdama "Rīgas Laiku". Rīt no rīta došos skriet. Dzīve ir prognozējama un skaista.

Nekādu kaislību, nekādu piedzīvojumu, par ko rakstīt. Bet gan jau uzradīsies. Es ceru.