Kurvjzieža kontemplācijas

krii

5.8.09 16:21

Pilnmēness vēl nav redzams, bet gaisu jau satricinājis. Šķiet, nekad vēl pēdejo divdesmit gadu laikā neesmu tik zibenīgi saskandalējusies ar māti - i ne 10 minūtes, bet abas puses jau raud un kliedz.

Varbūt tas ir slimīgi, bet man, goda vārds, liekas, ka man IR tiesības izlemt, vai MANĀ virtuvē ir šobrīd vajadzīgs vēl viens skapītis vai nē. Un es esmu gatava šīs tiesības aizstāvēt.

• 14 raksta
• ir doma

• citronmeetra

  5.8.09 17:07

  

  Tiešām pilnmēness. Izlasīju šo un apraudājos no bēdām par to, ka man diemžēl vairs nav mammas, kas varētu piedāvāt kādu lieku skapīti virtuvei vai kā citādi jaukties manā dzīvē. Āāāāā! Tas viss ir mēness - lielais, apaļais, dzeltenais provokators.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    5.8.09 17:40

    

    Jā, starp citu - es arī savai bļaušanai un pinkšķēšanai pa vidu paspēju apdomāt arī, ka es šito visu kādreiz briesmīgi nožēlošu, tad, kad man vairs nebūs mammas, kura jaucas manā virtuvē un mana dzīvē, pārkārtodama skapīšus un deklarēdama, ka es pati neesmu spējīga NE AR KO tikt galā, nedz arī izlemt par jelko, nu, un no ta visa es raudaju vēl negantāk. Jo vispār jau es zinu, ka viņa mani mīl un domājas tikai labu gribam.
    
    Un tomēr - nekādus skapīšus, ko es pati nebūtu uzdomājusi!!!!!!!

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais