Kurvjzieža kontemplācijas

Jā, starp citu - es arī savai bļaušanai un pinkšķēšanai pa vidu paspēju apdomāt arī, ka es šito visu kādreiz briesmīgi nožēlošu, tad, kad man vairs nebūs mammas, kura jaucas manā virtuvē un mana dzīvē, pārkārtodama skapīšus un deklarēdama, ka es pati neesmu spējīga NE AR KO tikt galā, nedz arī izlemt par jelko, nu, un no ta visa es raudaju vēl negantāk. Jo vispār jau es zinu, ka viņa mani mīl un domājas tikai labu gribam.

Un tomēr - nekādus skapīšus, ko es pati nebūtu uzdomājusi!!!!!!!