Kurvjzieža kontemplācijas

krii

6.6.09 19:05

Un ko man labu ir devusi iespēja "būt tuvumā politikai"- tad tā noteikti ir spēja samierināties un pieņemt faktu, ka pat man ļoti simpātiski cilvēki savās politiskajās simpātijās vadās pēc pazīmēm un kritērijiem, kas man šķiet absurdi un pilnīgi aplami. Neoponēt, neaudzināt, nepropagandēt, necensties pārliecināt.

• 36 raksta
• ir doma

• puce

  6.6.09 19:20

  

  Turklāt diemžēl mēs esam poltikā ļoti neizglītota sabiedrība. Mums nav simtgadīgu demokrātijas tradīciju ar partiju tikpat ilgām pieredzēm un tradīcijām. Šķiet, ka nekad arī nebūs. Mēs neesam tā valsts, tauta un laiks, lai cerētu uz ko tādu.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    6.6.09 19:26

    

    No paviršām privātām sarunām ar dažiem vāciešiem un frančiem man radies nepatīkams iespaids, ka arī pie viņiem viss (vai daudz kas) notiek diezgan iracionālu jūtu uzplūdu iespaidā un manipulējamības līmenis ir ļoti augsts. Bet tas varētu būt nepietiekami pamatots iespaids.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • puce

      6.6.09 19:38

      

      Tāpēc, ka piedalās cilvēciskais faktors. Un jēga politikai tīrā veidā ir tik tālu, kā pirms 150 gadiem, kad vēlētāji personīgi pazina savu ievēlamo (un tagad tā ir ne-Rīgas pašvaldībās - vismaz daļā, arī šis ir nojucis kopš novadu ieviešanas).
      Citādi - tā arvien vairāk ir manipulatīva spēle savu interešu sasniegšanai. Un savu - gan privātā, gan valstiskā līmenī, kur starp šīm zonām robeža ir dikti izplūdusi un trausla. Pieaugušu vīriešu spēlītes. Retās sievietes ir izņēmums.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais