Kurvjzieža kontemplācijas

krii

18.5.09 14:52

Mēģinādama pati saprast savu bezrūpību, kā ticamāko izskaidrojumu redzu iedzimto "procesorientāciju" apkārtējo vairākumam piemītošās "rezultātorientācijas" vietā. Esmu laimīga, ja labi jūtos šeit un tagad - tai ziņā pat budistu mūki varētu nākt no manis pamācīties. Ja man sagribas adīt, es adu, un pēc tam manā skapī gadiem mētājas nepabeigti adīkļi, jo process ir zaudējis pievilcību, bet rezultātu var sasniegt vienkāršāk, tobiš aiziet uz tirgu un nopirkt. Ja es mīlu un mīlēta jūtos, mani neinteresē, vai tas novedīs pie kāzām un bērniem. Mani nemotivē izredzes kādreiz saņemt "sūrā darba saldos augļus" - viss, ko esmu rezultāta vārdā mēģinājusi pasākt, novedis pie fustrācijas un sava mentālā ķermeņa izvarošanas. Es varu laimīgi sēdēt izgāztuvē un meditēt par krītošām rožu ziedlapiņām, līdz pat brīdim, kad man kļūst auksti un sagribas ēst - tad gan es došos kādas komfortablākas vietas un nodarbes meklējumos.
Un nav tas ne labi, ne slikti, ne pareizi, ne nepareizi.

• 14 raksta
• ir doma

• kuminjsh

  18.5.09 15:11

  

  Man kopš bērnības ir ieaudzināts, ka darbs bez rezultāta ir laika nosišana un drausmīga apgrēcība. Tādēļ katrs nedabeigts ka smags slogs gulstas uz manas sirdsapziņas. Vienīgais glābiņš ir kodes!;)
  
  Populārākais teikums vakaros mums ar brāli ir: "Atkal nekas nav padarīts!!!!";>

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • kuminjsh

    18.5.09 15:11

    

    tb nepabeigts adīklis

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • krii

    18.5.09 15:14

    

    Uz ko var līksmi attraukt - "Jap! Vai nav viena laimīga diena?":)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • kuminjsh

      18.5.09 15:16

      

      Tu zini, kā Brī uz Tevi tikko paskatījās?!;>

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• fanija

  18.5.09 15:18

  esmu tipisks uz mērķi orientēts cilvēks, bet tomēr vis neteiktu, ka tāpēc dzīve ir smags pienākums un bezrūpības trūkums:) tb, tieši tā mērķa sasniegšana un risinājumu meklēšana dod to piepildījumu. nu un ja man kaut ko negribas, tad es nemaz nesāku knibināties.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • krii

    18.5.09 15:28

    

    Tāpēc jau es saku - katram savs!:)

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • fanija

      18.5.09 15:32

      nu ir jau, ir, bet es arī par šo nupat aizdomājos, kā tas pretstats, kurš nav ļautiņā dabiski ielikts no dzimšanas, viņu dara nelaimīgu. tb, tāpat kā Tevi nelaimīgu spēj padarīt tas, ka obligāti vajadzīgs rezultāts, es varētu iekrist depresijā no apziņas, ka tāpat kaut ko pa tukšo knibinos, bet Jēga ta kāda??;) (jo to izjustu tieši tā)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • krii

        18.5.09 15:38

        

        Mhm.:)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais

• zum

  18.5.09 15:28

  

  Dzīvot šeit un tagad, un darboties, lai sev sagādātu prieku, nevis, lai kaut ko sasniegtu, tas esot meditācijas pamatā. Tā man teica nesen viens vieds draugs. Nu, es jau nezinu.

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • barvins

    18.5.09 20:28

    

    Viedais draugs ir sapisies meistarībā - "darboties, lai sev sagādātu prieku" ir mērķtiecīga rīcība (kad ir prieks, tad zini, ka esi kaut ko sasniedzis).

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais

  • barvins

    18.5.09 20:34

    

    Tobiš, krii drīzāk runā par īsā laikā viegli sasniedzamiem mērķiem pretstatā ilgā laikā un grūti sasniedzamiem mērķiem.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • zum

      19.5.09 00:27

      

      Nu, es jau nezinu :)

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais

• putnusieva

  18.5.09 17:05

  

  "Un nav tas ne labi, ne slikti, ne pareizi, ne nepareizi."
  Bet ļoti pazīstami gan. :)

  • Atbildēt

• udensroze

  18.5.09 17:11

  

  man atkal liekas loti pareizi, jo man taa ari ir un esmu loti ar to gandarita

  • Atbildēt