Nevilšus ienāca prātā, ka manai šābrīža dzīvei ļoti piestāvētu kāds pusaugu bērns, ieņemts un dzemdēts agras jaunības neprātā. Nevis tā, ka man viņu tagad gribētos, bet vienkārši - būtu ļoti iederīgi komplektā ar maniem uzskatiem un situāciju. Taču tā kā jaunībā esmu bijusi prātīga un piesardzīga, tad tīri labi iztieku bez tā jaunieša vai jaunietes.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
mazaisMan jau liekas, ka tu buutu jauka maate pusaugu meitai! :)- kriiVai ne?:)