Kurvjzieža kontemplācijas

Jau 1993.gadā paķiķināju par G.Repšes trāpīgo apzīmējumu sieviešu žurnālu ilgstoši selekcionētajai pasugai “samācīti maucīgā mājsaimniece”. Pagājuši 15 gadi, un pavirši pārskrējieni Cibas ierakstiem liecina, ka šis joprojām ir popularākais tēls reproduktīvā vecuma sieviešu vidū. Pārdomas par to, kāpēc postpadomju sievietei tik ļoti pievilcīga šķiet iespēja pašrealizēties tieši kā mājsaimniecei atstāšu citai reizei, lai gan sociologi un antropologi ar to jau pietiekami bieži pieskandinājuši informatīvo telpu.
Tagad mazliet par seksu, kas katras mūsdienīgas dāmas dzīvē ieņem centrālo asi – kā striptīzdejotājas stienis, kā gotiskās katedrāles tornis viduslaiku pilsētā. Raugi, ja tu proti lasīt, mana dārgā, tad vismaz trīs četras reizes nedēļā, ja ne dienā, tev kāda avīzes lappuse vai interneta portāls neuzkrītoši atgādina – sekss ir nepieciešams veselībai! Tas ir ikdienas higiēnas sastāvdaļa, tāpat kā zobu tīrīšana, vingrošana un duša. Nekas - saskaņā ar žurnālu veidotāju un lasītāju priekšstatiem - nav tik nožēlojams, psihiski un fiziski vārguļojošs, kā sieviete, kura spiesta dzīvot bez seksa :viņa ir neirotiska, agresīva, mokās ar miomām un mastopātiju. Viņai ir slikts garastāvokli, slikts raksturs un ierobežota spriestspēja, jo prāts koncentrējas tikai uz TO VIENU. Ja kāda tevi strīdā ir aizkaitinājusi, tad universāla iespēja atriebties un aizvainot ir lepni paziņot, ka tev ir, ar ko gulēt, bet viņai – haha! - nav. Nevienam, protams, vairs nevar būt šaubu, kura te ir pareizi un veselīgi dzīvojoša (neizbēgami tātad arī - domājoša ), bet kura – neirožu un kompleksu mocīta muļķe, kuras argmentiem nevar būt nekāda spēka.
Lai nostiprinātu apkārtējos pārliecību par savu seksualitāti (izrietoši – pareizumu) nepieciešams to pārcelt no intīmās uz publisko dzīvi. Normāla un veselīga mūsdienu sieviete demonstrē savu gribēšanu un varēšanu vēl nedaudz aktīvāk kā riestojoša kaķene. Vienkāršākais, protams, ir laiku pa laikam aizplīvuroti norādīt, ka “naktī negulēju, bet darīju ko labāku” vai “no rīta tiku ļoti labi pamodināta”, bet neuzmanīgākai publikai šādi mājieni var paslīdēt garām, tāpēc, ja nu gluži rudimentāras kautrības atliekas traucē detalizēti aprakstīt procesu, tad vismaz ikdienā regulāri jāpiemin lubrikanti, vibratori, īpaša apakšveļa, dažādu pozu nogurdinātie muskuļi – nu, tā, lai katrs, pat galīgais idiots, saprot - ŠITĀ BEIBE KNIEBJAS! BIEŽI UN VISĀDI!
Ak, jā - tā kā joprojām ļoti dzīvelīgs ir mīts par puritānisko padomju laika dzīvi, “kad seksa nebija”, kas lieliski apvienojas ar dabisko infantilo priekšstatu par vecāku aseksualitāti, liels papildus kārdinājums ir uzsvērt savas seksualitātes aktīvo un daudzpusīgo dabu, lai kādu, vēlams, vecāko paaudzi, šokētu. Šķiet, liela daļa pārstātu mīlēties vai vismaz atteiktos no orālā un anālā seksa, ja no pietiekami drošiem avotiem uzzinātu, ka viņu mātes un garlaicīgās vecās tantes ir darījušas vai, nedoddies, dara to pašu. Jo, ja nav tīksmīgās sajūtas “es kādu pārsteidzu un provocēju! Mani varbūt pat nosauks pa mauku! Yesssss!” zaudē jēgu plātīšanās – un līdz ar to arī pats process. Orgasms galu galā ilgst tikai dažas sekundes, bet līdzpilsoņu reakciju var zelēt dienām un nedēļām. Turklāt katru, kas atļāvies kaut vai pavīpsnāt, var lepni nosaukt par skaudīgu, ja tā ir sieviete – par konkurētnespējīgu UN skaudīgu. Absolūti drošs un uzvaru nesošs gājiens – tāpat kā karaļa neredzamais tērps Andersena pasakā.
Lai novērst baisās aizdomas no sevis, es, protams, tūdaļ piebildīšu, ka man nav ne mazāko iebildumu lasīt cienījamo dāmu piedzīvojumu aprakstus, nē, nē, es negribu nevienu saukt sliktos vārdos. Un labi iemācīts mājsamnieces maucīgums pilnīgi noteikti nav nekas slikts. Tikai amizants, ja to vēro no malas.
Priekā!