Odu Kaupre

Dažkārt sevī iekšā dzirdu kaut kādus smieklus. Tas parasti notiek tajos brīžos, kad secinu, ka esmu pārkāpis kādu savu principu, morāles normu, izdarījis kaut ko pret kāda cita nostāju. Un šie smiekli neliek sadrūmt - nē. Tie ģenerē tādu kā prieku par to, ka ir noticis un notiek tieši tā un ne citādāk. Tie savā ziņā ir arī ironiski smiekli - it kā es skatītos uz sevi no malas un šķelmīgi nosmīkņātu. Aizdomājos par to, kam no manām iekšām es šos smieklus varētu piedēvēt? Vai tā būtu mana patiesā būtība, kāda Nīčes drumsla, Dante, Roterdamas Erasms, varbūt pats nelabais vai, tieši pretēji - ultra-šķīstais gars?

Jocīga tikšanās šodien, kuras ietvaros pa galvu šaudījās domas par greizsirdības māktiem snaiperiem uz kāda no Rīgas ēku jumtiem. Īstajiem snaiperiem! Es jau neko...

Vēl tiku pie Arduino Mega. Tik daudz ieeju un izeju, ka pat nav īsti ideju, ko lai ar tām iesāk. Jāizdomā kaut kas. Varbūt rīt, bet rīt pēdējā diena pirms Fizikas eksāmena, uz kuru pa vienu dienu tāpat nepaspēšu sagatavoties. Kaut kas jau jāpašķirsta būs... Jā - par to pašu elektrību un tad paralēli arī sanāks kaut ko tematisku sameistarot ;D

Patīkami saplānota diena, viss pēc plāna, izstādes atklāšana un patīkama LMA modes skate. Lai arī daudz patīkamu iespaidu, tomēr mani pārņēmusi sajūta, ka kaut ko daru ļoti nepareizi.

Izlasīju Tolstoja "Augšāmcelšanos". Jāsaka, ka tik ļoti ar ideāliem pārblīvēta grāmata man pa rokai gadījās īstajā laikā. Pavisam nejauši to pamanīju grāmatu plauktā un es īsti nesaprotu, kā tā tur nokļuva. Tā tas vienkārši ir, ka tās lietas, kas patiešām ir nepieciešamas, parasti uzrodas it kā no nekurienes. Tā ir ar idejām, cilvēkiem, naudu, atziņām un, protams, lasāmvielu. Tādas lietas. Līdz 17. jūnijam biju domājis pastiprināti mācīties fiziku, bet tas man vēl arvien neizdodas. Viens liels solis fizikas apguves virzienā ir tas, ka grāmata ir izlasīta, bet iespējams traucēklis varētu būt tas, ka šodien, atkal jau pavisam nejauši, grāmatplauktā pamanīju vēl kaut ko. Edgara Pengborna "Triumfa kopu" + "Deiviju". Zinātniskā fantastika. Kaut kas saistībā ar pasauli pēc kodolkara. Labi. Izlasītais liks ievirzīt darbību pareizākās sliedēs. Rīt patīkami saplānota diena.

Šodien pabiju ļoti lepnās biroja telpās un iedomājos sevi tajās strādājam. Lai arī smukas telpas, arī kolektīvs ļoti sakarīgs un pievilcīgs, iedomājoties par to, ka katru dienu man būtu jāpavada tur, neraisīja patīkamas vibrācijas sirds apvidū. Freelance - tā tomēr ir lieta. Bet redzēs. Iespējams man pat ir nepieciešams stingrāks režīms uz kādu laiku. Vispār jau uz to mākslu jāspiež. Rādās gan, ka šeit uz vietas ar labu mākslu var tikai labi zīmēties ne nopelnīt. Tā kā jāšansē uz ārzemēm vien būs...

Pavirši lasot TVnet, manu uzmanību pēkšņi saasināja šis:
Gunta Veismane, Valsts kancelejas direktore: "Šajā situācijā, dižķibeles situācijā, es domāju, mēs gan varētu pieņemt atbildīgus lēmumus, vai nu drastiski samazinot šīs padomes, vai atstājot atbildību iestāžu vadītājiem."

Aizejiet jel uz Ievas Saulītes personālizstādi "Mūžīgā mīlestība" galerijā "Tasty" Martas ielā 1.

Šodien vēl pabiju Rīgas Mākslas telpā, kur iekārto LMA diplomdarbu izstādi "Krāsa. Forma. Līnija". Izskatās ļoti labi un aicinu aiziet arī uz šo izstādi, kas draud kļūt par ikgadēju pasākumu - tas tikai un vienīgi sildītu manu sirdi. Īstenībā jāsit pa plecu Ivaram Heinrihsonam, kas ieviesis pāris jaunas lietas - studentus mākslas zinātniekus kā recenzentus katram bakalaura un maģistra grāda pretendentam + strādā pie tā, lai šāda diplomdarbu izstāde notiktu katru gadu. Atklāšana 12. jūnijā plkst. 16:00.

Izrādās, ka objekts, kas novietots iepretīm zinātņu akadēmijas ēkai ir keramikas nodaļu nupat beigušas meitenes bakalaura darbs. Pirmo reizi ieraudzīju, domāju studija "Vilks" vai LTV kaut ko sadomājuši...

Lai arī ik pa brītiņam atgādinu sev, ka esmu labs, sekoju cēliem principiem un tādā garā, analizējot savu rīcību sanāk, ka esmu pamatīgs nihilists. Nesmukas lietas īstajos datumos. Vairākas reizes pēc kārtas. ;] Un ne jau tāpēc, ka tas šķistu stilīgi. Tāda būtība, laikam.

Trīs dienas Saulkrastos tiešām nāca par labu. Tikai to mieru, kas iegūts, ir visai vienkārši aiztrenkt, sākot darīt visu tik pat nesistemātiski, cik iepriekš. Lai gan ar visu nesistēmu lietas uz priekšu virzas ātrāk un kvalitatīvāk.

Cērpot dzīvžogu, grimu pārdomās par to, ka māksliniekam nav vajadzīga draudzene, mīļakā vai sieva. Māksliniekam ir vajadzīga asistente. Bet mazliet citādākā izpratnē. Cilvēks, kas mīl mākslinieka darbu. Viņi mīl viens otra darbu, diskutē par to, strādā kopā, iespējams, ka dzīvo kopā un šad tad viens otru izdrāž. Pats mākslinieks asistentei ir asistents. Un vispār - tas viss tikai estētisku apsvērumu dēļ: asistente - tas skan interesantāk, seksīgāk, šarmantāk, varbūt pat glamūrīgāk kā draudzene, sieva, mīļākā, utt.

Vispār ierados Rīgā ātrāk nekā plānots, jo šodien akadēmijā bija paredzēta filmēšana gaidāmās LMA studentu izstādes RMT sakarā. Vēl jānokārto pāris darīšanas, jāaiziet uz pāris izstādes atklāšanām (tai skaitā arī iepriekš minētās), un tad varēšu doties atpakaļ zaļumos, kuru labvēlīgo ietekmi neesmu kārtīgi izbaudījis savus gadus trīs, četrus - iespējams pat vairāk.

Kravāju mantas un dodos uz Saulkrastiem izvēdināt galvu + pēc tam to pieblietēt ar Fizikas vielu. Ja kāds kaut uz mirkli vēlas mani izraut no šī pārapgarojošā procesa - gaidīšu ciemos ;]

Wow! Es pat atceros paroli!
Saistībā ar to, ka esmu ticis pie bakalaura, no abstraktas par arvien īstāku un sajūtamāku sāk kļūt robeža, pie kuras glabājas pavisam svaigs spainis ar enerģetizējošu masu. Jau kādu laiku sapņoju par aizlaišanos kaut kur prom pēc tam, kad beigsies šie visi pārnopietnie procesi. Tomēr, kad pienāk tas brīdis, kad to var sākt darīt, domas skrien uz pavisam citu pusi. Droši vien tas, ka tās nefokusējas uz kaut ko konkrētu, liecina par to, cik ļoti tā izraušanās ir vajadzīga, lai domas atkal ievadītu normālā gultnē. Pēdējā gada laikā esmu sevi pārsteidzis ar daudz nesakarīgāku rīcību kā būtu varējis gaidīt no sevis agrāk. Bet pēdējais gads pa laimi ir garām! :]
Diplomdarbs:

Vēl. Šodien trešo reizi liku centralizēto eksāmenu matemātikā, un domāju, ka likšu arī ceturto. Tas tomēr ir tik jautri...

Jauna spēle!

Ruckingenur II

In the style of the first Ruckingenur, Ruckingenur II is a game of “rock and roll” reverse engineering of electrical circuits. Unlike the first Ruckingenur, Ruckingenur II is a full game, complete with multiple levels, a soundtrack, and live-action video sequences. Help can be found inside the game.

Forša jauna štelle!

ShiftSpace

ShiftSpace is an open source layer above any website. It seeks to expand the creative possibilities currently provided through the web. ShiftSpace provides tools for artists, designers, architects, activists, developers, students, researchers, and hobbyists to create online contexts built in and on top of websites.

Serial may sound like a tasty breakfast food, but its actually quite different. The word serial means "one after the other." For example, a serial killer doesn't stop with one murder, but stabs many people one after the other. Serial data transfer is when we transfer data one bit at a time, one right after the other.

No http://www.ladyada.net/learn/arduino/

clean cat wash the cat(dirty cat) // a procedure for washing the cat
{
    turn on the shower;
    find the cat;
    grab the cat;
    put cat under shower;
    wait 3 minutes; // wait for cat to get clean.
    release cat;
}

This is a procedure for washing the cat. The name of the procedure is wash the cat, it uses a dirty cat as the input and returns a clean cat upon success. There are two brackets, an open bracket { and a closed bracket }, thats are used to indicate the beginning and end of the procedure. Inside the procedure are a bunch of statements, indicating the correct procedure for washing a cat. If you perform all of the statements then you should be able to turn a dirty can into a clean cat.

No http://www.ladyada.net/learn/arduino/

Braucu uz Milānu. Būšu prom gadu. Esmu vēl satiekams līdz piektdienai.

Daugavā "ielecinātā" Gulbja civilsievas vēstule Godmanim

It kā jau diezgan neticami, ka Godmanim adresēta vēstule nonāk TVNET (sākotnēji gan tautvaldiba.lv) rokās, bet patīkami uzsit asini. Vai arī tā ir īsta vēstule / iesniegums, tikai piegādes veids tāds publiskāks.

Uzlaboja omu šorīt. Daniel Eatock - Alarm Dance.

Animācija uz sienām - vēl viens video.