Odu Kaupre

Trīs dienas Saulkrastos tiešām nāca par labu. Tikai to mieru, kas iegūts, ir visai vienkārši aiztrenkt, sākot darīt visu tik pat nesistemātiski, cik iepriekš. Lai gan ar visu nesistēmu lietas uz priekšu virzas ātrāk un kvalitatīvāk.

Cērpot dzīvžogu, grimu pārdomās par to, ka māksliniekam nav vajadzīga draudzene, mīļakā vai sieva. Māksliniekam ir vajadzīga asistente. Bet mazliet citādākā izpratnē. Cilvēks, kas mīl mākslinieka darbu. Viņi mīl viens otra darbu, diskutē par to, strādā kopā, iespējams, ka dzīvo kopā un šad tad viens otru izdrāž. Pats mākslinieks asistentei ir asistents. Un vispār - tas viss tikai estētisku apsvērumu dēļ: asistente - tas skan interesantāk, seksīgāk, šarmantāk, varbūt pat glamūrīgāk kā draudzene, sieva, mīļākā, utt.

Vispār ierados Rīgā ātrāk nekā plānots, jo šodien akadēmijā bija paredzēta filmēšana gaidāmās LMA studentu izstādes RMT sakarā. Vēl jānokārto pāris darīšanas, jāaiziet uz pāris izstādes atklāšanām (tai skaitā arī iepriekš minētās), un tad varēšu doties atpakaļ zaļumos, kuru labvēlīgo ietekmi neesmu kārtīgi izbaudījis savus gadus trīs, četrus - iespējams pat vairāk.

Kravāju mantas un dodos uz Saulkrastiem izvēdināt galvu + pēc tam to pieblietēt ar Fizikas vielu. Ja kāds kaut uz mirkli vēlas mani izraut no šī pārapgarojošā procesa - gaidīšu ciemos ;]

Wow! Es pat atceros paroli!
Saistībā ar to, ka esmu ticis pie bakalaura, no abstraktas par arvien īstāku un sajūtamāku sāk kļūt robeža, pie kuras glabājas pavisam svaigs spainis ar enerģetizējošu masu. Jau kādu laiku sapņoju par aizlaišanos kaut kur prom pēc tam, kad beigsies šie visi pārnopietnie procesi. Tomēr, kad pienāk tas brīdis, kad to var sākt darīt, domas skrien uz pavisam citu pusi. Droši vien tas, ka tās nefokusējas uz kaut ko konkrētu, liecina par to, cik ļoti tā izraušanās ir vajadzīga, lai domas atkal ievadītu normālā gultnē. Pēdējā gada laikā esmu sevi pārsteidzis ar daudz nesakarīgāku rīcību kā būtu varējis gaidīt no sevis agrāk. Bet pēdējais gads pa laimi ir garām! :]
Diplomdarbs:

Vēl. Šodien trešo reizi liku centralizēto eksāmenu matemātikā, un domāju, ka likšu arī ceturto. Tas tomēr ir tik jautri...

Jā man ir, ko teikt, bet tikai ne Cosmopolitan. Būtu laba reklāma, bet lai ši iespēja izpaliek, ne tajā virzienā.
Pārdomāju.

Var šodien nākt skatīties uz mani VIDE* pasācienā. Taisu Vienu lielu kubu, otru mazu. Tā būs interaktīva vides instalācija. Mazo kubu varēs grozīt pa y asi. Viens būs Ļauni apzīmēts, otrs mazliet priecīgāk. Cerams, ka pa nakti nav kaut kas slikts ar tiem noticis. Vakar viens patruls disko-cilvēks lielo kubu izbīdīja no vietas tizli tirinoties pie DJ pults, nemaz ir nedomājot kubu atbīdīt pozīcijā, kādā tas bija novietots. Nācās viņam draudzīgi uzsist pa plecu un pateikt:"Eu - atbīdi ka to kubu pozīcijā, kādā tas bija, pirms tam uzgrūdies!" Viņš paklausīja. Un kā man riebjas, ka šādi tipaiņi pēc tam piedāvā savu draudzīgo rokas spiedienu...
BRĪDINĀJUMS: nejaukt šo pasākumu ar LJMA organizēto plenēru, kas sāksies pirmdien, 31. jūlijā. jau pieteikušies 30 cilvēki. Tas tik būs eksperiments...

Vakar skrienot paklupu pret kurpju šņori (nav jau pirmā reize). Šoreiz virsma, pa kuru skrēju, bija no asfalta un grants, līdz ar to kreisās kājas liela kauls un ceļgals izkatās pēc centrāltirgus gaļas paviljonā atrodamās produkcijas.