Odu Kaupre

Kreatīvā mierīguma un dvēseliskā ultrakomforta sajūta sāk pāriet. Dreb iekšas un atkal gribas kaut ko megadarīt. Domājam, darbojamies... Šodien gribēju iegādāties koka modeli, ar mežģāmajām ekstremitātēm, bet visur, kur tāds bija pieejams, pārliecinājos, ka tas nav nemaz tik foršs, cik biju iedomājies. Plastilīns labāks. Un vispār - dzīvs cilvēks + aizplakstiņu ainas = vislabāk.

Un vēl - naktī uzņēmu pavairāk informācijas par Apple jauno iphone. Man tādu vajag un man tāds būs, neskatoties uz to, ka nupat iegādājos jaunu Motorola L7. Arī mega, bet vairs nē, pēc tam, kad ieraudzīju reinventēto telefonu...

Beidzot atradu vietu, kur melnie Faber Castell PITT flomasteri nav izbeigušies (kur, neteikšu, savādāk aizies visu izpirks atkal). Tiku pie pieciem svaigiem + pelēko toņu megakomplekta. Jāatgūst miegs, un ballīte varēs sākties...

Aj - un vispār tik daudz kā forša visapkārt!

Vilcienā. Vakar.

Vēl daudz zīmējumu, ko rādīt. Bet visu jau nevajag. Kaut kā nesafotogrāfēju izstādi un VIDE* pasācienu, bet tas nenozīmē, ka nav bilžu...

Tiku pie 5 Funkstorung albūmiem. Pēdējais 2005. gada. Pirmais tracks - Wearing Old Armani. Second hand veikaliem par godu. Izklausās seksīgi. Tas nekas, ka kodes.

In the film, Josef Mengele (Gregory Peck) clones 94 copies of Adolf Hitler and attempts to have each of the boys undergo the same childhood experiences and rearing that Hitler had, in order to re-create his psyche and breed a new "Hitler for the times" so as to re-establish the Nazi regime. The Boys from Brazil

Velkam...

Beidzot ir tas brīdis, kad varu vismaz 70% sakoncentrēties uz savu darbu nobeigšanu. Netraucējiet mani kādas pāris nedēļas. Lūdzu. Jūs ļoti labi varat bez manis kādu brītiņu iztikt. Pēc tam jums pašiem būs labāk, jo būšu priecīgāks, labsirdīgāks, izdarīgāks, rūpīgāks, un visādā citādā ziņā labāks. :)

Jā - man ir jaunas bildes, ko rādīt. Un vispār man iepatikās grafiti ģēlas (aprobotoju sienu iekš VIDE*2 un tādā garā). Sen jau tā kā interesē, bet nebija sanācis piešaut roku. Ir vajadzīga nedaudz veiklība, lai apietos ar pūšamajiem. Ir vairākas vietas netālu no mājām, kas tā vien brēc pēc dailes.

Solītais Džilindžera ātrportrets + dusmīgs Raivis (pēc tam, kad par 10 min tika nokavēts KKF projektu iesniegšanas termiņš - bija 3 gatavi projekti):

Patīkama tracinošo domu neesamība galvā šorīt. Un tam piemērota mūzika. Priežu mežs, lietains laiks, vilki, purvs, sūnu smarža... Un ūpis. Varbūt kāda vārna...

Veselu mūžību neesmu uzšņāpis nevienu sakarīgu rindu. Ja nu vienīgi preses relīzi sev pāris nedēļas atpakaļ. Tas ir slikti. It īpaši tādēļ, ka jāsāk kaut kas rakstīt saistībā ar komiksu. Tas būs stilīgākais feļetons kāds šeit LV jebkad ir ticis uzradīts! Tā kā - beware!

Vēl arvien turpinās mana projekta "365 zīmējumi 365 dienās" noslēguma izstāde Dirty Deal Cafe. Nenormāli atvainojos tiem, kas bija cerējuši apskatīt izstādi sestdien. Sanāca nesaprašanās saistībā ar štellēšanos Jairus koncim. Domādams, ka Jairus uzbruks Dirty Deal Cafe jau sestdienas rītā, darbus noņēmu jau piektdien. Izstādi ir paredzēts atkārtot - ar citiem darba laikiem + apmeklētājiem draudzīgāku ekspozīciju - labāku apgaismojumu, visiem darbu nosaukumiem latviski, varbūt kādu fona mūziku, iespējams pat tēju... Tikai nākamreiz mani varēs sastapt tikai atklāšanā un pirmo kā arī pēdējo izstādes dienu.

Domāju, ka uz otrdienu sataisīšu atkal piespraudītes. Pagājušonedēļ uztaisīju 100 - trīs dienu laikā skaits saruka līdz 0.

Iespējams pasūtīt izdrukas projektā ietvertajām bildēm. Izmērs līdz A3, 250 gr. papīrs, UV laka, orģināls paraksts. Ls 20 / ex. pagaidām.

Jā - un man ir nenormāli daudz zīmējumi, kuri brēc pēc ievietošanas šeit - tai skaitā Džilindžera portrets! Rīt ielikšu!

Un vēl... Pēdējais laiks pārbīdīties uz rijnieks.lv. Jāpiebeidz rindā stāvošie darbi un apmēram martā tas varētu notikt.

Pēdējās divas un šo-diena:

Un te nu ir jāpiebilst, ka mans 365x365 projekts ir veiksmīgi noslēdzies. Jūtos ļoti labi. Hā!!! Tuvākās nedēļas laikā sakārtošu saimniecību, padarīšu lapu vieglāk apskatāmu un tādā garā, kā arī sagatavošu visu izstādei.

Esi laipni aicināts (neuzdrošinies neatnākt!) uz projekta noslēguma izstādi Dirty Deal Cafe no 15. - 25. Janvārim!!! Atklāšana 13. Janvārī - tikai nezincikos. Katrā ziņā visu sakārtošu un paplosīšos pa medijiem. Tā kā paliec ietūnēts!!! Eju svinēt.

Visu nakti blakus istabā kaut kas grabēja. Nē - tas nebij x*y vai y*x, x uz y vai otrādi, bet kaut kāds noslēpumains dzīvnieks būrī, par kura eksistenci es vēl nezinu. Ne jau pirmo nakti. Būris pārvietojas.

Beidzot snieg. Par prieku tiem, kuri kādam Ziemassvētkos apsolījuši sniegu. Pēdējais glābiņš, tā teikt.

Jāsastāda gada pēdējo darbadienu plāns, jāpārvēršas par robotu. Atlikušas 4 dienas... Es būšu nozīmējis gadu, bāc. Un jocīgākais ir tas, ka sajūta tāda, ka nebija nemaz tik traki...

Šodien viss krīt uz nerviem. Domu lielāko daļu aizņem frāze "nepinies ar zaudētājiem", nevaru izdomāt, ar kuriem darbiem šodien sākt, un vispār.

Automātiskais Kafka un Zombiji pret Robotiem ir klāt! Nenormāli krutas štellītes!!! Dauzu galvu pret griestiem no prieka! Āhhh - beidzot! Man Ziemassvētkos vairs neko nevajag!!!

Nupat noskatījos par 110% (patiesībā par visiem 200% un vēl vairāk) MUSTSEE elegantā māklslinieciskā formā ietērpto dokumentālo filmu par Apple un Microsoft. Pirates of Silicon Valley. Cik lielu lomu var nospēlēt viena kļūda... Nekad nepielaid bezgaumīgus cilvēkus sev pārāk tuvu! Katrā ziņā nākamais dators, kuru iegādāšos būs no Apple.

Vakardien beidzot aizgāju līdz akadēmijai, lai savāktu kādu daļu tur atstāto mantu. Par laimi tur tagad palikušas tikai trīs gleznas. Nezinu vai gribu viņas nest prom, jo ar joni tuvojas Jarmarka, varētu par sakarīgu summiņu nopārdot. Un nopirkt MAC! Tātad - turpinot par vakardienu - atkalsecināju, ka rokas man ir tikai divas, un līdzi paņemt varēšu tikai vienu no lielajiem audekliem. Izvēlējos aizkrāsoto. Tas man šķita vērtīgāks. Tieši tādēļ, ka tur šobrīd nekā, izņemot ar titāna balto aizkrāsotu akta studiju, nav. Pirms tam iegriezos Valterā un Rapā, lai iegādātos kaudzīti ar grāmatām par latviešu valodu - jāatkārto šis tas + jāaizpilda tukšie robi, jo cerība, ka atradīšu kādu, kurš varētu uzrakstīt komiksam kaut ko tādu, kas man patiktos ir sarukusi. Manā īpašumā nonāca divas gramatikas grāmatas, viena ar tabulām un shēmām, kā arī pareizrakstības vārdnīca. Vēl tajā pašā plauktā, kurā atradu iepriekšminētās, noskatīju svešvārdu vārdnīcu, slenga vārdnīcu un vēl šo to kā nosaukumu neatceros. Tā lūk. Vakar palasīju, arī šodien, iemigu pie nodaļas par lielo burtu lietojumu nosaukumos. Interesanti - pat ļoti, tikai esmu mazliet izlaidies (tāpēc, ka satraucos par to, kādēļ man sāp mugura), ļāvu acu plakstiņus ietekmēt gravitācijai. Bija vērts, jo sapņa beigu daļā (to parasti atceros vislabāk) pār mani plivinājās meitene gaisīgā naktskreklā un liegi stāstīja par to, ka ir atradusi īsto ceļu. Beidzot viņa var darīt un baudīt, baudīt un darīt, darīt baudot. Baigi labi - es nodomāju - es arī tā gribu! Modos augšā, un īsi pirms pretestības izrādīšanas zemes pievilkšanas spēkam ar acu plakstiņu palīdzību, uz tiem no iekšpuses tika uzprojecēts šis te:

Dēļu zaglis. Atceroties laikus, kad meklējām dēļus štābam sīkotnē...

Savādāk - arlabunakti.

1984. gads. Apple Lisa. GUI revolūcija! Video te: http://www.youtube.com/watch?v=a4BlmsN4q2I
Izskatās, ka līdz pat šim brīdim lielos vilcienos vēl nekas nav mainījies. Lisa pat izskatās loģiskāks.

Nedēļa jau apkārt, bet "Zombiji pret robotiem" kā nav tā nav! Palieku traks! Toties ir Martini divus vakarus pēc kārtas un galvā tikai meitenes (Zombijus pret robotiem un Automātisko Kafku neskaitot):

Interesanti - kas sekos? Un kad ķersies klāt galvas smadzenēm? Ķīmiķe spāniete tikusi pie jaunām, īstām, rokām!

Un tad vēl šis tas par to, kā atomkariņš ietekmētu klimatu.

Jaunā 007 filma mani ļoti iedvesmoja.

Tā nu es te sēžu pie galda zem kura mitinās 1, uz - 2 superdatori, viens glaimīgi skandina man ausīs Stīva Reiha "In the Catacombs", otrs kalpo par interfeisu manai patiešām dārgajai, bet drīzu galu gaidošajai interneta dienasgrāmatai. Trešais - tas, kurš zem galda, pacietīgi gaida savu kārtu. Paredzēts eksperimentiem, kuri varētu notikt brīvbrīžos, bet sanācis ir tā, ka brīvbrīžus tagad patīkamāk ir izmantot lasot sarkanajā vākā ietērpto grāmatu, klaiņojot, ciemojoties un zīmējot.

Šonakt sapņoju par kaut kādu ūķi, kur pavadīju mīņājoties diezgan ilgu laiku (man kāds vai kaut kas bija jāgaida). Rezultātā tur strādājošais pārdevējs izdomāja mani iepriecināt un nopārdeva 6 paaudzes i-pod par puscenu. Klaigāju pa visu veikalu, ka man tas beidzot ir, un ka uz šitā verķa var uzlikt Linux un tādā garā.

Šorīt iekš visiem zināmā oranžā portālā draugiem.lv, uz mana akounta elektroniskā pasta kastīti atnāca ļoti aizgrābjoša vēstule ar subjektu "atradumi":
"sveicinaats. mana sirdsapzinja tomeer neljauj buut tik nelietiigai kaa gribeetos. pie manis ir 2 tavi rozhos gleznoti pashportreti. kaa? savaacu, jo vinji bija nolikti pie aaraa metamajiem. gribeetu gan sev vinjus atstaat, bet ja nu. varu atdot."

Uz ko es atbildēju (ziņojums ar subjektu "Re[1]: atradumi"):
"Labais! JRRMV tādejādi vienmēr man paliks sirdī, tajā "gaišākajā" un "siltuma pielietākajā" nostūrī. To viņi gribētu gan.
Es ļoti labprāt uz tiem uzmestu aci. Ja jau esi tos izglābusi, tad domāju, ka vismaz vienu jau nu noteikti tev atstāšu. :) Kur man jābrauc?"

Cilvēki ir forši! Manos plānos ietilpst viena pašportreta iemainīšana pret svaigu zīmējumu, kuru uzzīmēšu tur - ciemos - malkojot tēju. Tagad jau vēl arsenālā parādījušās uzlīmes...

Nopirku 20 A4 uzlīmjpapīrloksnes. Sazīmēju, izgriezu un uzlīmēju jau divas unikālās. Tāds bērnišķigs prieks un ļauna hihināšana zem deguna. HĀ!

Nu bet tomēr IE 7 ir labāks par IE 6 tādā ziņā, ka renderē viņš līdzīgāk FF, Operai un Netscaspe navi. Bet vienalga sīkumi jāslīpē priekš IE 6.

Viģiks te.