Rīts
Dec. 10., 2006 | 11:07 am
No:: kr15h
Tā nu es te sēžu pie galda zem kura mitinās 1, uz - 2 superdatori, viens glaimīgi skandina man ausīs Stīva Reiha "In the Catacombs", otrs kalpo par interfeisu manai patiešām dārgajai, bet drīzu galu gaidošajai interneta dienasgrāmatai. Trešais - tas, kurš zem galda, pacietīgi gaida savu kārtu. Paredzēts eksperimentiem, kuri varētu notikt brīvbrīžos, bet sanācis ir tā, ka brīvbrīžus tagad patīkamāk ir izmantot lasot sarkanajā vākā ietērpto grāmatu, klaiņojot, ciemojoties un zīmējot.
Šonakt sapņoju par kaut kādu ūķi, kur pavadīju mīņājoties diezgan ilgu laiku (man kāds vai kaut kas bija jāgaida). Rezultātā tur strādājošais pārdevējs izdomāja mani iepriecināt un nopārdeva 6 paaudzes i-pod par puscenu. Klaigāju pa visu veikalu, ka man tas beidzot ir, un ka uz šitā verķa var uzlikt Linux un tādā garā.
Šorīt iekš visiem zināmā oranžā portālā draugiem.lv, uz mana akounta elektroniskā pasta kastīti atnāca ļoti aizgrābjoša vēstule ar subjektu "atradumi":
"sveicinaats. mana sirdsapzinja tomeer neljauj buut tik nelietiigai kaa gribeetos. pie manis ir 2 tavi rozhos gleznoti pashportreti. kaa? savaacu, jo vinji bija nolikti pie aaraa metamajiem. gribeetu gan sev vinjus atstaat, bet ja nu. varu atdot."
Uz ko es atbildēju (ziņojums ar subjektu "Re[1]: atradumi"):
"Labais! JRRMV tādejādi vienmēr man paliks sirdī, tajā "gaišākajā" un "siltuma pielietākajā" nostūrī. To viņi gribētu gan.
Es ļoti labprāt uz tiem uzmestu aci. Ja jau esi tos izglābusi, tad domāju, ka vismaz vienu jau nu noteikti tev atstāšu. :) Kur man jābrauc?"
Cilvēki ir forši! Manos plānos ietilpst viena pašportreta iemainīšana pret svaigu zīmējumu, kuru uzzīmēšu tur - ciemos - malkojot tēju. Tagad jau vēl arsenālā parādījušās uzlīmes...
Šonakt sapņoju par kaut kādu ūķi, kur pavadīju mīņājoties diezgan ilgu laiku (man kāds vai kaut kas bija jāgaida). Rezultātā tur strādājošais pārdevējs izdomāja mani iepriecināt un nopārdeva 6 paaudzes i-pod par puscenu. Klaigāju pa visu veikalu, ka man tas beidzot ir, un ka uz šitā verķa var uzlikt Linux un tādā garā.
Šorīt iekš visiem zināmā oranžā portālā draugiem.lv, uz mana akounta elektroniskā pasta kastīti atnāca ļoti aizgrābjoša vēstule ar subjektu "atradumi":
"sveicinaats. mana sirdsapzinja tomeer neljauj buut tik nelietiigai kaa gribeetos. pie manis ir 2 tavi rozhos gleznoti pashportreti. kaa? savaacu, jo vinji bija nolikti pie aaraa metamajiem. gribeetu gan sev vinjus atstaat, bet ja nu. varu atdot."
Uz ko es atbildēju (ziņojums ar subjektu "Re[1]: atradumi"):
"Labais! JRRMV tādejādi vienmēr man paliks sirdī, tajā "gaišākajā" un "siltuma pielietākajā" nostūrī. To viņi gribētu gan.
Es ļoti labprāt uz tiem uzmestu aci. Ja jau esi tos izglābusi, tad domāju, ka vismaz vienu jau nu noteikti tev atstāšu. :) Kur man jābrauc?"
Cilvēki ir forši! Manos plānos ietilpst viena pašportreta iemainīšana pret svaigu zīmējumu, kuru uzzīmēšu tur - ciemos - malkojot tēju. Tagad jau vēl arsenālā parādījušās uzlīmes...