Odu Kaupre

Pienāca tā diena, kad arī man tilta vidū esot, izbeidzas benzīns. Sajūtas varētu būt salīdzināmas ar piespiedu niršanu bez akvalanga desmit metrus garā zemūdens tunelī. Īpaši ja aiz tevis paliek kilometru gara rinda ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem. Par laimi ceļa būve bija atstājusi tieši tik lielu kabatu ceļa malā, lai tajā būtu iespējams iestumt manu riteņoto draugu. Diemžēl es vairākas reizes mēģināju paskatīties uz mums abiem no pārējo ceļu satiksmes dalībnieku puses. Par laimi šo skatījumu izdevās ātri aizmirst un smaidu sejā pievērsties efektīvai problēmas risināšanai. Paldies par uzmanību.

Vasaras sākumā izsapņotā situācija ir realizējusies. Esmu ticis pie sakarīgām telpām darbnīcai ar izdevīgiem nosacījumiem. Situācija ir vairāk nekā motivējoša.

Esmu uzņēmies uztaisīt 30 - 60 sec ilgu animāciju, kurā parādās tāds teksts kā "Are you ready to change your life?". Strādājot rodas sajūta, ka reāli drāžu savu karmu, neskatoties uz to, ka pateicoties šim te esmu apguvis jaunās Flash CS4 animācijas fīčas. Teksts nepilnīgs, vispār jau nepiedien ķerties klāt darbam, kas ir nākamā fāze kādam citam darbam, kas nav līdz galam izdarīts. Bet tāda daba. Kā vienmēr pieķeru sevi mirklī, kad esmu uzņēmies par daudz un tad pats brīnos, kādēļ mani rausta dezorientējoši stresa krampji.

Varbūt kādam vajag lietotu CAPITAL Gauju? 1.7 GHz + 80 GB HDD + 1 GB RAM + 15", uzlikšu svaigu Win vai Linux, ko sirds kāro. Ir garantija. 200 - 300 LVL robežās.

Tas ir tik labi, ka mums te ir tāds kinoteātris "Rīga". Tur vismaz ir kaut kāda garša.

Esmu pārvācies. Baznīcas iela. Iepretīm Zirgu pastam. 5 min no Mākslas akadēmijas. Te ir forši un man te patīk. Pirmā diena, kuru varētu pavadīt tā mierīgi, nav vēl beigusies, bet nemiers jau tirda. Jāgatavojas divām non-stop lekciju dienām, jāpastrādā, bet ko daru es? Aicinu ciemos, jo negribas ļauties spontānajai vēlmei noskatīties The Doom Generation vienam pašam. Jau uzaicināju. Kaut gan tas nav tas sliktākais veids kā gatavoties mazliet spēcīgākam smadzeņu noslogojumam turpmāko dienu gaitā. Paralēli norisināsies kolektīvā skicēšana. Vēl šodien izlasīju "Pēdējo vecgada vakaru", aizmirsu autoru - itālis kaut kāds. Bet bija traki labs!!!

Slinks noskaņojums šobrīd. Vajag arī šitā kādreiz. Piparmētru tēju ar ingveru. Ļauties domu / ideju plūsmai šo to arī pieskicējot.

Vāks! Šitāda 1. septembra ballīte vēl nebija pieredzēta! Tas tikai nozīmē to, ka drīz jārīko vēl. Kamēr vēl silts.

Šodien jūtu vajadzību attīrīties. Tīri morāli novilkt robežas, sakārtot prioritātes, salabot, ko vēl iespējams salabot. Citiem vārdiem varētu teikt - attīrīt karmu. Esmu nonācis pietiekami vēsos sajūtu ūdeņos tam ;]

Vēl man patīk tas teiciens: "Ja gribi kaut ko tiešām mainīt, par 180 grādiem izmaini trīs lietas vienā dienā". Trīs labi darbi arī nebūtu slikti. Šodien plānā vismaz četri, pieci - cerams sanāks vairāk. Viens jau paveikts. Bet tie neko par 180 grādusiem nemaina. Varbūt viens. Bet kas zina, kā tur ar to visu ilgtermiņā?

Tell me do I really want... Do I really want you... Tell me why do I want... Why do I want you?

Lai arī es šobrīd pat nejūtos tik ļoti atrāvies no zemes, jāpāriet no lidojošās zivs moda uz normālo. Dziļāki ūdeņi gaida. Jāienirst, jāienirst, jāpierod pie spiediena, dārgie. Ir vēl jānopelna pāris bonus-punkti tur lejā un tad varēs lidot mazliet augstāk.

Tā MAC mīlestība ir nekrofīlija vistīrākajā formā. Gan jau, ka līdzīgi ir ar krutiem vāģiem. Pieskaroties pārskrien vieglas trīsas, īpaši emocionālos brīžos sāk kratīt drebuļi, kad tiek uzņemts ātrums, acis iedegas, prāts atslēdzas. Jā... ;D

Pietrūkst asuma. Mana problēma. Zivis alkoholu lietot nedrīkst. Bez možuma asakās pret straumi nevar ;]

Alberta balvu atcēla. Bāc. Bet varbūt tas uz labu.

Attapos, ka ir palikušas tikai divas nedēļas, kuru laikā jāpaspēj sakārtot viss tā, lai netraucē. Pēc šodienas pārentuziastiskā darbnīcas / dzīvokļa meklējum-gājiena uznāca skopums. Vēl šodien mani emociju drošinātāji ir uz pārdegšanas robežas, un šito es nedrīkstēju ielaist tik tālu, kaut gan ceru, ka rīt pāries. Pat peintbolu un laivas vairs negribas. Tātad, primārās lietas, kas jāizdara - jāuztaisa beidzot tas portfolio un blogs, jāizlasa "Jauno mediju valoda", jāuztaisa darbs Alberta balvai par 21. gadsimta konstruktīvismu, jānopērk biļetes uz Vīni. Tad 1. septembra ballīte, pati Vīne un ARS Electronica un pēc tam Alberta balvas darba iesniegšana. Venēcijas bienāle laikam jau būs par traku. Šogad jābūt nenormāli kārtīgam paraugstudentam, jo tā stipendija tik vienkārši makā nekrīt. Un līdz piektdienai / sestdienai jānotur sevi kaut kādos grožos. Ja šodien apstākļi nebūtu izkārtojušies tieši tā, kā tie to izdarīja, tad es iespējams būtu kaut kur Tallinā un nezinu vai būtu par to diez ko laimīgs. Vai varbūt Ventspilī. Šobrīd esmu noguris un dusmīgs. ;]

Stepes ērglis, kurš saēdas pie savas alas augošās sēnes un tramda netālu no kalna pamatnes dzīvojošo zaķīti. Zaķītis arī nav vakarējais un atvaira regulāros uzbrukumus ar lēkājošo ežu koloniju. Tie bērni - tā sanāk, kad samīlas adatainajos. Diemžēl tā kuce aizbēga ar lāci, bet kā piemiņu no sevis atstāja šos te bezsmadzeņu mutantus, no kuriem vienīgais labums ir tas, ka viņi lēnām iedzen ērglī respektu pret nevienam ļaunu nevēlošo garausi.

Derētu savākt bariņu un uzspēlēt peintbolu uz Saulkrastiem - busas.lv. Šodien nogāju garām - uz lapiņas bija rakstīts, ka starter-kits maksā 8 LVL, lapā teikts, ka 7 LVL un lielizmēra bariem 6 LVL. Tā, kā, ja ir interese, piesakies, izdomāsim, kad un kā. ;]

Vēl arvien aktuāls ir laivu brauciena koncepts. Varbūt kāds var ieteikt kādu straujāku upi iekš LV, kur varētu arī 2 dienas laivot?

Vakar kaut kur iekš SpaceGarage izbira piecītis. Tas laikam tāpēc, ka biju parādā. Un vispār, kopš nav velisopēda, dzīve palikusi dārgāka. Sevis transportēšanai jātērē vairāk kā sevis pabarošanai. Bet tā šobrīd slīdu pa konkrētā dzīves posma sinusoīdas augšējo daļu uz augšu. Maģistrantūra + stipendija + konkrēta ideja darbam, kas jāveic šī semestra laikā. Ātrāk jālipina tas blogs kopā, citādāk kaut kāda bezjēdzīga sajūta rakstot.

Bāc! Kaut ko tik sēcoši depresīvu sen nebiju lasījis! Ģeniāli bezpalīdzīgas beigas! Tas ir tas, ko es vienmēr esmu gaidījis no stāstiem, filmām, utt! Betmens un visi pārējie meni vienmēr uzvar, PowerRangers vienmēr uzvar, miers uzvar, līdzsvars uzvar, bet te - pilnīga bezcerība, smadzeņu nāve! Labais!

Nu bet ja nopietni, pat iedzert vairs negribas.

Bet laikam būs jāmet miers daiļliteratūrai uz kādu laiku un jāpievēršas profesionālajai, tas ir, mākslas, elektronikas, programmēšanas, matemātikas, u.tml. literatūrai. Kaut gan kas zina, ko atradīšu rītdien bibliotēkā nododot grāmatas...

Šonakt sapnī normāli izlaidu ar šosejnieku pa līkumotu meža ceļu / aleju. Ik pa brīdim pārslēdzos no tiešās uz tādu kā attālināto vadību, kur attēls parādījās ar nelielu laika nobīdi, bet skaņa ne. Arī sajūtas bija tā kā uz tā moča tieši tajā brīdī sēžot, bet attēls bija ar nobīdi. Tā kā vajadzēja kaut kā sasvērties uz vienu vai otru pusi nezinot vai neesmu jau nobraucis no ceļa, tomēr sajūta tā braucot bija drošāka nekā vadot moci tieši. Brauciens nebeidzās, bet sapnis beidzās vēl tajā brīdī, kad ķēru reālu kaifu no brauciena.

Bet jā - "Memento" reāli laba grāmata. Daudz gaļas un vitamīnu, ir no kā ģenerēt ilūziju. ;D

Izskatās, ka nupat ir iznācis jauns Ēriha Fromma "Mīlestības mākslas" izdevums. Vajadzēs iegādāt. Reņģe mācīja, ka esot laba grāmata. Turklāt, cik atceros par Frommu un viņa teoriju - man patika.

Vispār jau iespaidiem un idejām bagāta nedēļa, laba nedēļa, neskatoties uz pieaugošu vēlmi atrast kādu, pielipt, bet vēlmes, vajadzības, kritēriji ir citi, ir sarežģītāk, gribas signālu no iekšpuses, ka viss ir konkrēti tieši tā un atpakaļceļa nav, ka jādodas tieši tur pie tā cilvēka un neviena cita. Nu labi, tik daudz emo nebija paredzēts.

Labas lietas izdarītas - iesniegti dokumenti studijām LMA maģistrantūrā, šajā sakarā arī dokumenti saistībā ar stipendiju. Ir droša sajūta saistībā ar to, ka tikšu maģistrantūrā, bet mazliet tramda stipendijas lieta. Ja būtu stipendija, tas nozīmētu, ka varētu apmeklēt visus svarīgākos festivālus un konferences, pievērsties sava stila un teorētiskā pamatojuma izkopšanai, un divu gadu laikā man kāju vietā būtu betona bloki. Tas tā. Bet klausoties runas par to, ka stipendijas mēdz piešķirt nabadzīgākiem cilvēkiem no laukiem + studentiem ar bērniem, rodas skarbs, varbūt mazliet cinisks jautājums - vai starp stipendijām un bērnu pabalstiem jāliek vienādības zīme?

Līdz studiju sākumam palicis mēnesis un projekta ietvaros rakstīju par to, ka par savu projektu varētu regulāri kaut ko publicēt emuārā. Jā - mēnesis, izskatās, ka šobrīd atkal būs brīvā laika robs kādas pāris nedēļas un tajā laikā būtu jāuztaisa jauna portfolio lapa, kuru vajadzētu sadalīt divās daļās - kā labāk? - Art un Commercial? It kā jau māksla savā ziņā arī ir komerciāla - mākslas industrija, vismaz tas uz ko es eju. Par kategorijām jādomā. Tad vēl zem tā paša rijnieks.lv blogs. Kaut kāda vienot aidentitāte. Logo, vizītkartes, kāds portfolio buklets, iespējams vizītkartes izmēros, varētu kaut kā tā. Kabatā ieliekams plakāts. :]

Izlasīju Džefa Nūna "Dziesmu asinsstraumē" un nupat tiku pie Radeka Jona "Memento". "Dziesma asinstraumē" - man patika tas, ka neizmantojot ierasto, pareizo gramatiku tāpat viss tapa pateikts un nevienā brīdī neradās šaubas uztvertā atbilstību tekstam. Panku mīlestība un "tad viņi darīja to / to neķītro / smirdīgā panku kluba auto stāvvietā / uz izrūsējušas mašīnas aizmugurējā sēdekļa" Droši vien diezgan drūmi apzināties, ka mamma un tētis tevi radījuši tieši tā. Turklāt droši vien vēl drūmāk paliek, kad uzzini, ka "tavs tētis" nemaz nav tavs tētis. Bet gan grupas bundzinieka, kurš izdara pašnāvību pirms esi viņu kārtīgi iepazinis, tētis. Labais.

Tad vēl O-kartes stendu jautājums. Man gribētos dzirdēt pēc iespējas vairāk vaļsirdīgu viedokļu par to. Kā ir?

Esmu Harija attālinātā tālruņu grāmata. Ik pēc kāda laiciņa viņš man piezvana un lūdz, lai iedodu viņam kāda cilvēka telefona numuru, esmu pārsteigts, ka manā telefona grāmatā tieši šāda cilvēka vārds parādās un vēl jo vairāk, ka zem tā arī slēpjas īstais numurs. Šajās īpašajās reizēs, kad tieku sakontaktēts no Harija puses, aizdomājos par to, ka manā rīcībā ir diezgan pamatīga kontaktu datu bāze, kuru izmantojot pareizi varētu bīdīt baigās ģēlas, tomēr es to nedaru. Tikai daļēji. Neesmu vēl ieskrējies. Īstenībā pat tā mērķtiecīgi sācis ne. Vēl galvā kāds saka, ka vēl ir laiks, vēl ir... Kodols vēl formējas...