Viena minūte gudrības.

-Vai var apgūt gudrību vienas minūtes laikā?
-Protams, var - atbildēja Meistars
-Bet vienas minūtes taču ir par maz?
-Par 59 sekundēm vairāk kā vajag.
Apjukušajiem mācekļiem Meistars vēlāk paskaidroja:
- Cik laika vajag lai paskatītos uz Mēnesi?
-Tad kāpēc vajadzīgi šie gadiem ilgie garīguma meklējumi?
-Lai atvērtu acis, iespējams, vajadzīga visa dzīve.
Lai ieraudzītu, pietiek ar mirkli.

Jums piedāvātajās līdzībās Meistara vai Skolotāja vārdā, runā ne viens vien cilvēks. Tas ir gan indiešu Guru, Dzen mūks, Dao gudrais, mācītājs, Sufiju mistiķis. Tie ir Lao-dzi, Sokrāts, Buda, Jēzus, Zaratrustra, Muhameds.
Lai izlasītu jebkuru no līdzībām, pietiek ar minūti. To mērķis ir nevis pamācīt, bet PAMODINĀT. Garīgajā zemtekstā slēpjas liela gudrība. Cenšoties izprast meistara teikto, lasītājs pats mostās un pārveidojās.

Brīnumi

Cilvēks veicis garu ceļu gan pa jūru un sauszemi, lai pārliecinātos par Meistara neparastajām spējām.
-Kādus brīnumus ir veicis tavs Meistars?- jautāja viņš kādam māceklim.
-Skatoties, ko saukt par brīnumiem, jūsu valstī pieņemts par brīnumu uzskatīt, ja Dievs ir izpildījis kāda gribu. Pie mums tiek uzskatīts par brīnumu, ja kāds izpilda Dieva gribu.

Briedums

Skolniekam, kurš pastāvīgi lūdzās, Meistars teica:
- Kad tu beidzot beigsi balstīties uz Dievu un pats nostāsies uz savām kājām?
Māceklis izbrīnījās:
Bet tu taču mācīji mūs Dievā saredzēt Tēvu!
- Kad tu apgūsi, ka tēvs nav tas, uz ko var balstīties, bet tas, kurš tevi atradina no šī ieraduma?

Jūtīgums

- Kā man panākt vienotību ar Radītāju?
- Vienkārši klausies.
- Kā man klausīties?
- Ieklausies visapkārt, uzklausi katru Visuma čaboņu. Bet tikko sadzirdēsi, ka runā tu pats,- apklusti!

Absurds

Meistars ar ķieģeli skrāpēja grīdu, telpā, kurā meditēja viņa māceklis.
Sākotnēji māceklim tas patika, viņš domāja, ka Meistars pārbauda viņa spēju koncentrēties. Bet, kad troksnis kļuva neizturams, māceklis neizturēja:
Visu svēto vārdā, ko tu dari? Tu neredzi es meditēju?
- Es pulēju ķieģeli, gribu izveidot no tā spoguli,- atbildēja Meistars.
- Tu esi jucis! Vai tad var no ķieģeļa uztaisīt spoguli?
- Ne vairāk jucis, kā tu! Vai tad no Ego var meditēt?

Skaidrība

- Nemeklējiet dievu,- teica Meistars.- vienkārši skatieties un jūs ieraudzīsiet.
- Kā skatīties?
- Kad skatieties uz kaut ko, centieties redzēt tieši to, un neko citu.
Atbilde lika padomāt mācekļiem, tāpēc Meistars pacentās skaidrojumu vienkāršot:
- Piemēram, jūs skatieties uz Mēnesi un redzat Mēnesi.
-Ko vēl, bez Mēness var ieraudzīt skatoties uz to?
Izsalkušais var ieraudzīt siera rituli, iemīlējies- savas mīļotās veidolu.

Reliģija

Ceļojot, valdnieks iegriezās pie meistara, lai apliecinātu tam savu cieņu.
- Mani gaida valsts darbi, man nav laika garām runām, - teica viņš.
- Vai vari pateikt, tādam aizņemtam cilvēkam kā es, reliģijas būtību divos vārdos?
- Jūsu gaišībai varu to izteikt arī ar vienu vārdu.
- Tas nav iespējams! Saki ātrāk man šo neparasto vārdu!
- Klusēšana.
- Kā sasniegt klusēšanu?
-Ar meditācijas palīdzību.
-Vai varu uzzināt, kas ir meditācija?
-Klusēšana.

Garīgums

Meistaram bija klusēšanas diena, bet ceļinieks lūdzās viņam pateikt, kaut vienu gudru vārdu, kas ievirzītu viņa dzīvi pareizā virzienā.
Meistars pamāja, paņēma papīra lapu un uzrakstīja vienu vienīgu vārdu: ”Apzināšanās”
Apmeklētājs bija sašauts. Tas ir par maz. Vari paskaidrot sīkāk?
Meistars paņēma papīru un uzrakstīja: „Apzināšanās, apzināšanās, apzināšanās nozīmē apzināšanos.”

Modrība

- Vai es varu, ko izdarīt, lai kļūtu par apskaidroto?
- Tik pat maz, kā tu vari ietekmēt saules lēktu.
- Kāpēc tad visas šīs garīgās prakses vajadzīgas?
- Tāpēc, lai tu nenogulētu saules lēktu.

Klātbūtne

- Kur meklēt Apgaismību?
- Šeit
- Kad tā iestāsies?
- Tā ir pašlaik.
- Kāpēc tad es to nejūtu?
- Tāpēc, ka tu neskaties.
- Kas man būtu jāredz?
- Nekas, vienkārši skaties.
- Uz ko?
- Uz to, uz ko krīt tavs skats.
- Vai man jāskatās kā īpaši?
- Nē vienkārši skaties.
- Bet vai tad es vienmēr tā neskatos?
- Nē.
- Kāpēc nē?
Lai redzētu ir jābūt šeit. Toties tu, galvenokārt, šeit neesi.

Dziļums

Meistars teica biznesmenim:
- Kā zivs iet bojā krastā, tu ej bojā pasaulīgajā steigā.
Zivij jāatgriežas pie ūdens, tev pie nošķirtības.
Biznesmenis nošausminājās:
- Ko tad, man pamest savu biznesu un aiziet uz klosteri?
- Nē, nē. Turpini nodarboties ar biznesu un iedziļinoties savā sirdī.

Mājoklis

Māceklis lūdz, lai Meistars iemāca tam gudrību.
- Ieej savā mājoklī, tas tevi iemācīs.
- Bet man nav kur iet, saka mūks.
- Protams, tev ir kur iet. Ieskaties sevī.

Dieva dāvana

Ar kādiem taisniem darbiem es varētu nopelnīt Dieva labvēlību?-
jautāja ebrejs.
- No kurienes lai es zinu? Atbildēja Meistars.- tavā Bībelē teikts, ka Ābrams katru dienu parādīja laipnību un Dievs bija ar viņu. Dāvids valdīja pār valsti, un Dievs bija ar to.
- Vai var uzzināt kāds darbs domāts man?
- Var. Pajautā, kas ir vismīļākais tavai sirdij, - un dari to, ko tā tev liek.

Harmonija

Meistars īpaši neievēroja likumus un nosacījumus, neskatoties uz to, ka bija tradīciju piekritējs.
Reiz starp tēvu un meitu izcēlās strīds. Tēvs uzstāja, lai meita izvēloties nākamo vīru, rīkotos, balstītos uz reliģijas kanoniem.
Meistars atklāti nostājās meitenes pusē. Tēvs izbrīnījās:
Kā varēja tāds dievticīgs cilvēks nostāties meitas pusē?
Meistars uz to viņam atbildēja:
Saproti,- dzīve ir radniecīga mūzikai, bet mūzikai jūtas un intuīcija ir svarīgākas, nekā likumi.

Izpratne

- Kā Es varu nopelnīt Dieva labvēlību, lai viņš mani atbrīvotu no ieraduma nosodīt citus?
- Caur lūgšanu.
- Tad kāpēc es joprojām neesmu nopelnījis šo labvēlību?
- Tu ne tur lūdzies.
- Kur tad vajadzēja?
- Dieva sirdī.
- Kas tam vajadzīgs?
- Apzināties, ka tas kurš pastrādā grēku, nesaprot ko dara, tāpēc pelnījis piedošanu.

Ilūzija

- Kā sasniegt Mūžīgo dzīvošanu?
- Mūsu dzīve arī ir Mūžīga dzīvošana. Dzīvo ar tagadni.
- Vai tad es neesmu tagadnē?
- Nē.
- Kāpēc nē?
- Tāpēc ka neesi atbrīvojies no pagātnes.
- Kāpēc man atbrīvoties no pagātnes? Ne viss tur bija tik slikti.
- Pagātni jāatmet ne tāpēc, ka tā ir slikta, bet tāpēc ka tā ir mirusi.

Pareģojums

- Es gribu kļūt par Patiesības skolotāju.
- Tu esi gatavs ciest izsmieklu, atsvešinātību, badu līdz četrdesmit pieciem gadiem?
- Esmu gatavs. Bet saki man, kas notiks pēc tam?
- Tu pieradīsi pie tā visa.

Apkopojis: Entonijs de Mello, tulkojums

Kad no rīta piecelies un domā , ka dzīve skaista utt.. Tu maldies dzīve jebkurā brīdī var pavērsties pret tevi. Un sabiedrība, kas ir ap tevi ir palikusi kā vilku bars. Cilvēki mūsu laikos baidās ne tikai no citiem, bet arī paši no sevis. Un ja tu gribi redzēt ļaunu cilvēku, tad paskaties spogulī. Daudzi saka, ka spogulis nemelo, bet es domāju, ka mūsdienu cilvēks ir sācis redzēt spogulī to, ko pats vēlas.

Vai šī rindkopa lika tev aizdomāties?

Šis ir manas draudzenes piedzīvojusm pāris gadus atpakaļ. Visnotaļ pozitīvi.

*********************************

Mans interesantais piedzīvojums! (2)

Pēc dažu cilvēku lūguma es ar jums padalīšos savā piedzīvojumā.
Pirms es sāku - cilvekiem ar augstu morāles līmeni nav ieteicams šo blogu lasīt,
kā arii pārgudreļiem kas piesienās pie interpunkcijas kļūdām un tiem kas uzskata ka dzert ir slikti

Oh, nu tad es sākšu. Tas notika ļoti ļoti sen – tad kad biju jauna un stulba (tagat esmu tikai stulba)
Tolaik Lielvārdē bija tāda pirts kā „Mērnieki” un tur gandrīz katru 5dienu kāds taisīja tusiņu.
Tajā 5dienā arī mans boyfriends brauca uz to pirti, bet slikta garastāvokļa un sūdīgo finanšu dēļ es atteicos ar viņu braukt. Kad grasījos doties gulēt pie durvīm kāds tramīgi klauvēja – Santa un Karīna. Turklāt viņam bija man labs piedāvājums – Santa dabūjusi kautkur 20ls(tajos laikos tā bija liela nauda) un teica man tā – „Ja tu brauksi ar mani uz pirti, es tev pirkšu visu ko tu gribēsi!”. Šie vārdi mani satrieca. Es nekavējoties piekritu. Izdomājam ka ņemsim 0.7 šņabi un katra pa 0.5 aliņam. + vel lõģiski cigaretes un viss pārējais ( un nejautājiet kur malaļetkas dabū to visu ). Speciāli aizbraucām uz Aizkraukles dzelzceļa stacija , jo kautkur tas viss bija jāiztukšo.
Uz stacija aizbraucām aptuveni 40 minūtes pirms vilciena. Iesākam ar aliņiem, un tad pēkšņi Santa izdomāja ka nedzers šņabi, un tad sanāk tā ka mums ar Karīnu tas 0,7 divatā jāizdzer!
To mēs arī izdarījām to 40 minūšu laikā. Kapjot vilcienā es nevarēju saprast kas tas ir par sūdīgu šņabi,jo galīgi nedod pa galvu.
Jumpravā jums bija jāsagaida velviena draudzene, taču manas acis Jumpravu nesagaidīja. Isi pirms Jumpravas man pazuda bilde. Un tagat viss turpmākais ir savākta informācija. Tas laiks no manas galvas ir vienkārši pazudis. Es izkāpu no vilciena – totālā flamā un gandrīz pie pašas stacijas gāju pačurāt, nenoturēju līdzsvaru un riktīgi norāvu uz acīm. Plika pakaļa gaisā un visapkārt – sniegs. (jā aizmirsu pieminēt bija auksts ziemas vakars) . Jauki bija pavārtīties pa sniegu – pliku dirsu + svešu cilvēku priekšā. Ok. Draudzenes mani savāca un saka nest – tad es vel itkā turējos kajās pati, tikai bikses nevarēju aizvērt. Līdz pirtij no centra ir aptuveni 6~7 km mēs sākam iet. Es itkā esmu ieraudzījusi ledu un demonstrativi teikusi – „o! Lediņš – pārlēkšu!”. Tikai es ļoti parvērtēju savus spēkus. Es nepārlēcu – vel stulbāk es nokritu ar seju pa priekšu. Un kas ir vēl stulbāk – es vienkārši atslēdzos no visas pasaules – respektīvi aizmigu! Bija galīgakajā dirsā, viņas mani stiepa un visvisādi centās nogadāt tajā pirtī – jo citur reāli nebija kur likties. Tolaik vel bija tāda kafejnīca kā „Vēži” arī tur es pabiju – pavārtījos dubļos un pavēmu pie šosejas.
Tās gudrinieces izdomāja , ka vajagot nostopēt mašīnu jo ar tādu līķi kā mani tālu viņas netikšot!
Par laimi bija tāds forš onkulīts kas pieteicās mūs aizvest lidz pašai pirtij – kautgan viņam nemaz nebija pa ceļam.

Piebrauco pie pirts. Lõģiski ka vairums kas bija pirtī – bija izgājuši ārā uzsmēķēt, daži vienkārši intereses pēc iznāca paskatīties kas ir ieradies. Un tur biju es – guleju mašīna – tur kur kajas jaliek. Par visam varēm viņi mani dabūja iekšā + vel par mani samaksāja ieeju :D
Kas ir stulbi – tur bija mans draugs un visi viņam dirsa virsū lai mani savāc, - kautgan viņš nebija vainīgs. Mani noguldīja uz dīvaniņa pagulēt. Tur bija viena meitene kas man riktīgi gribēja sadot pa purnu ( tieši tāda iemesla dēļ es gribēju iedzert) jo ja jakaujās – tad lai ir drosmīte iekšā. Viņa pienāca pie manis un kautko laikam teica. Bet es viņai uzvēmu virsū – mnjā iepriekšējā dienā biju ēdusi pelmeņus – talak secinat paši .. arī savam puisim novēmu rokas un kad beidzot nonācu pie samaņas es nevarēju saprast kur es atrodos – tā ir šausmīga sajūta patiešām vienkārši drausmīga, jo pēdejais ko es atceros ir tas ka es esmu vilcienā, un te pēkšņi jau pirtī – un es atceros tās domas kuras nodomāju kad pacelu galvu – „Bāc! Kādā veidā visi tusē vilcienā? Kur viņi mūziku dabūja tik skaļu? Un vispār līdz kurienei tad mēs brauksim?”.

Kad beidzot sapratu ja mīklani bet jau atrodos pirtī. Es sapratu ka man ir steidzami jadodās mājās. Pa to laiku kamēr es izgulēju pāli – Karīna paspeja piedzerties! Un nu mēs abas bijām šausmīgi piedzērušās. Viņa piesēdās pie manis un teica – „Maucam mājās?”. Es – „Maucam!”
Kad mēs piecēlāmies visa tauta kas tur bija vienkārši sadalījās un pusēm līdz ar to pašķirot mums karalisku ceļu uz izeju.

Aizgājām tos 6~7 kilometrus. Divos naktī nostopejām mašīnu iekapām iekšā un kad jau bijām gabalā es sapratu ka esmu pazaudējusi savu somu – kas izrādās tikai iedota vienai vecenei lai viņa sargājot – Tur bija visas manas mantas – sākot ar kosmētiku un beidzot ar telefonu un dzīvokļa atslēgām – un kas ir pats stulbākais manas mātes nebija majās – patiesība man neviena nebija mājās jau otro nedeļu un es netieku pati savās mājās.

Mēs aizbraucām pie Karīnas – palikam tur pa nakti. Un visu nakamo dienu es staigāju netīrām – novemtām drēbēm pa pilsētu + zilu aci un noskrāpētu vaigu un uzsisu lūpu. Es biju traki nikna jo kad aizgaju pie māsas viņas nebija majās un viņas stulbais vīrs dabuja traki par mani izsmieties.
Viņš teica „Tev nevajag 100gramus? Skaties ka sirds neapstājās!”

Līdz beidzot es ar stopiem nonācu Jumpravā dabūju savu somu. Tikai tā stulbā vecene bija saplēsusi manu maciņu un norunājusi visu kredītu – škura. :D

Un vel kas ļoti foršs, man bija tās dienas vakarā ātri jāiet gulēt jo 1dien agri no rīta jābrauc uz Rīgu uz skolu – (05:05) autobuss, nu lūk bet majās nonācu 02:00 + kamēr iegāju dušā. Īsi sakot
Pie miera devos ap pulksten 03:00 un pēc divam stundām es patiešam piecēlos aizbraucu uz skolu.
Skolā staigāju brillēs, jo man bija strašna uzsista acs ,taču mani stulbie klasesbiedri mani pielauza novilkt viņas nost nu un tad sekoja daudz foršu frāžu „HAHA – terminātors is back” un tml. Jutos kā zvaigzne jo visi mani fotografēja.
Mnjā.
Tas takā viss. Es to visu pardzīvoju un tā ir mana macība – zināt savu mēru.


par bildi runājot - bilde ir uzņemta tajā pašā pirtī tikai krietnu laiku pēc šī starpgadījuma.lieki ko piebilst - I LOVE PARTY

Visiem gadās kļūdīties. Un kopsaucēju meklēt šo kļūdu cēloņos ir tikpat bezjēdzīgi kā pārtulkot štokenbergu latviski. Tā domāju attiecībā uz sevi līdz pat vakardienai, kad nenozīmīgs notikums noveda pie zemsegas prātuļošanas visas nakts garumā.

Ierullēju lielveikalā X (tas tā - lai nekompromitētu nevienu), jo vajadzēja samainīt pārsimts dolārus derīgā valūtā. Pirmā banka – un es tajā iekšā. Lieliski – uzreiz tieku laipni sagaidīts ar aplaupīšanas piedāvājumu – 2 Ls komisija, jo neesmu bankas klients. Labi saprotot, ka 2 Ls ir tā summa, par kuru jau var palūgt banku iet ieskrieties, apvaicājos par citām maiņas iespējām turpat lielveikalā. Taču kas notiek... Gados jaunā bankas darbiniece, nosaucot vēl 2 bankas, nevilšus liek apskatīt viņas dziļo dekoltē, un man tieši tobrīd nāk apgaismība – ai, bet tur gan jau būs rindas... (Lai notiek – pa divīti ļaušu sev to prieku palūrēt vēl nedaudz uz Jūsu krūtīm, kamēr Jūs par to veiksiet operāciju, kas aizņem mazāk laika kā e-pasta paroles ievadīšana.)

Nu, auns, krūtis viņš nav redzējis... Šķendējos ilgi. Līdz atcerējos savu garāmejošo komentāru par dziedāšanas šovu, ko neskatos un kurš mani it nemaz neinteresē. Proti – vai tad ar tādām krūtīm vispār drīkst izbalsot...

Acumirklī prātā salikās aina. Krūtis man ir likušas kļūdīties neskaitāmas reizes.

Sensenos laikos fizmatu vietā mehāniska sekošana krūtīm iestājeksāmenu laikā mani noveda līdz sociālo zinātņu fakultātei... Kā par nelaimi, tiku uzņemts budžetā, un viss kļuva tikai sliktāk. No 80 kursantēm daži tomēr izrādījās puiši. Viens čalis krāsoja nagus. Vēl viens bez jebkāda diskomforta sēdēja viņam blakus visās lekcijās. Vēl divi bija acīmredzami tenori. Vēl viens, maita, vienkārši nenāca uz skolu. Un tad biju es. Viens pats pret krūšu masu. Šodien paldies saku nesekmībai. Tā mani pēc pirmā semestra izvilka no šī krūšu perēkļa.

Tiekot uz brīvām kājām, nejauši nāca nākamais trieciens. Nekad nebiju pusdienojis Ekonomikas fakultātē. Pirmajā reizē arī iekritu pēc pilnas programmas. Bija palikuši 3 lati līdz nedēļas beigām un par to naudu vēl bija jātiek uz mājām ar jauno "Sporta avīzi" padusē (bija intervija ar Oļegu Maļuhinu). Ja pie nebeidzama krūšu plūduma es biju pieradis žurnālistos, tad Ekonomikas fakultātes krūtis mani piebeidza ar skaidri manāmu investīciju fonda klātbūtni. Cerētās pupiņu zupas vietā es tiku pie karbonādes, zupas, siļķes kažokā un nekam nevajadzīga deserta.

Mācības nav vienīgais, kuras sabeidzu krūšu dēļ. Es labprāt iespertu tam gudrelim, kas izdomājis push-up krūšturus. Tie mani čakarējuši atkārtoti visdažādākajās situācijās.

Lūk, piemēram – parasts mikrorajona veikals ar leti. Tajā brīdī, kad aiz tevis rindā iestājas krūtis – tu nopērc nevis alu, cigaretes un prezervatīvus, bet avokado, aktimelu un maizi ar sēklām.

Vai, arī – krogs. Krūtis aiz/uz letes. Jau pirmais alus kauss pārvēršas par viskiju pa Ls 4.50. Un pārējie 7 tieši tāpat.

Un sabiedriskais transports... Nesaskaitīt garām pabraukto pieturu skaitu, ja pretī sēž krūtis, kas kā likums brauc uz Juglu... Labi, ja tādos brīžos izpalīdz konduktores ūsas.

Un kinoteātris... Tu stāvi pie kases uz kārtējo Terminatoru, aiz tevis rindā iestājas krūtis, un tev prātā jāpārcilā visa Oskara ceremonija, un jāizvēlas, saprotams, nevis tā filma, kas dabūja 7 oskarus, bet tā, kurai ir labākā režija un otrais plāns. Saprotams, mazajā zālē. Ir vēl arī otrs variants. Kad tu nejauši iestājies rindā aiz krūtīm. Tur arī nav variantu. Bridžeta Džounsa un tieši 2 krēslus izlaižot no krūtīm. Filmu tu neredzi. Bet krūtis arī ne pārāk. Tikai tad, kad kaut kas steidzami jāsameklē jakas kabatā, kura nolikta uz blakus krēsla.

Nupat es apskatīju pamatā gadījumus, kad nostrādā tieši push-up sistēma. Bet vēl bīstamāks ierocis ir slēpto krūšu taktika.

Man reiz gandrīz sanāca attiecības ar sievieti. Lai nolādēts tas pretīgais, biezais džemperis ar stulbo rakstu. Ja pēc pirmajām divām tikšanās reizēm jau varēja sākt runāt par turpmāko attiecību modeli, tad trešajā džemperi nomainīja push-ups.. Un visam bija beigas. Sievietei komplektā nāca krūtis. D izmērs. Nu, jūs saprotat, par ko es runāju.. Sekundes simtdaļā tika izkūkotas pēdējās prāta paliekas. Tālāk sekoja latviešu sievietei pilnīgi nevajadzīga pozīciju maiņa. Medniece kļuva par medījumu. Ar to arī bija cauri.

Ak, jā.. visbeidzot, kronis visam. Aizvakar pabiju Okupācijas muzejā. Būtu zinājis, ka 2. kursa vēsturniecēm tur prakse, Strēlnieku laukumā mūžam kāju nebūtu spēris.

Tā, lūk..

Ērgļa skatiens un nesalaužama stāja. Viņa nāk man pretī un es nezinu, kur likties. Te jādod ceļš. Pavisam nopietni, es nodomāju. Iztaisnoju muguru, atvelku pecus. Nopētu strādniekus pāri ielai, tādus vecus. Viņi arī skatās. Kā jau mēs visi. Meitene ideāls, neaptverams vizuālais potenciāls. Viņa iet un aiz sevis uzlabo dienu, vīriešu omu, iznīcina jebkuru negatīvu domu.
Mati biezi, pāri pleciem augoši meži. Kakao brūni, mutē parādās siltas šokolādes garša, bet degunā valda vāja viņas ķermeņa smarža. Nekas īpašs, nepārspīlējot, viņa zina, kā pareizi smaržas jālieto. Acis slēpjas aiz mazām brillītēm, gaumīgām un drošām. Baltie rāmji ievijas matos, bet dzidrie stikli sargā bezgalīgās acis. Tik dziļš ir viņas skatiens, tik viltīgs, tik hipnotizējošs. Skatīties, nezinu, neesmu drošs, pārāk daudz ko vēl redzēt jāuzspēj. Pārāk īss laiks tam ir dots.
Sejas mīmika pārliecinoša, dominējoša. Viņa zina,ko dara, apjaušs kāda ir tā dabas dotā vara. Nekas nav no svara. Plūstoša kustība ar rokām, gredzenotām. Trūkst tik viena. Nav vēl pieākusi zeltneša diena. Tas noteikti zemapziņā priecē. Rokas ir garas, atsegtas. Tādas nepārāk spēcigas. Tieši tā, kā meitenei pienākas. Lietišķā krekla mākslinieciskais pārpalikums, šur tur kāds plikums. Jo rokas aug no ķermeņa un tas nemaz neļaus par sevi aizmirst. Uz krekla ir veste, augšējās pogas vaļā, ļaujot kaklarotai sevi pasniegt. Maziņš akmentiņš skorpiona galvā. Izrādās rudens brīnums. Novembra krītošā zvaigzne! Skorpions pa nelielām krūtīm pastaigājas, par laimi tās nav nedz iespiestas, nedz rēgojas. Meitene vēlreiz apliecina, ka zina, ko dara. Tomēr reti kurš to pamana. Pasaule vēl ir pārāk primitīva, pat stīva. Te nu netīšām viņa izmet pāris trumpjus. Pasniedzas pie lieā plaukta, nostājas uz pašiem pirkstu galiem, parādot, kur īstais spēks slēpjas. Zālē pavadītās sūrās stundas rāda savu klasi, slaidās, garās kājas ir atradušas labas mājas. Te par viņām tiešām rūpējas, lai gan pieņemu, ka tur nelielā badā.. Skaistums prasa upurus. Tā jau ir pavisam veca ziņa. Kā es nonācu viņas darba vietā nav ne jausmas, bet manās acīs vēl ir viņas necīgās kupītes. Nelielas, karaliskas jahtas ar neuzkrītošiem spīgulīšiem,protams, bez banāli augstajiem papēžiem. Viņas augums jau ir dabas radīts brīnums. Ir jāzina tā robežas...
Es ievilku elpu, paskatījos laiku. Aiz loga no saules ne miņas, bet man ir pienākušas ziņas. Tās skan no mutes, viņas..

Skolā 1. septembris. Skolotāja iepazīstas ar bērniem, un jautā kas par ko grib kļūt. Viens par policistu, otrs par lidotāju. Te Pēterītis ceļ roku.
Skolotāja tam jautā: “Un tu Pēterīt, kas būsi?
“Es būšu seksologs. “
“Kā tā?”
Pēterīts pasauc skolotāju pie loga: “Redziet tur lejā divas sievietes ēd saldējumu, viena laiza, otra sūkā. Kura no viņām ir Precējusies?”
Skolotāja neziņā atbild: “Laikam tā kura sūkā. “
“Nē, tai kurai ir gredzens uz pirksta! Un tādas kā jūs es ārstēšu.

Dārgie, mamma un tēti! Mūsu nometnes vadītājs lika mums uzrakstīt vecākiem vēstuli, gadījumā, ja jūs pa televizoru redzējāt plūdus mūsu rajonā un tagad uztraucaties. Ar mums viss ir kārtībā! Aizskaloja tikai vienu mūsu telti un divus guļammaisus. Par laimi, neviens no mums nenoslīka, jo, kad sākās plūdi, mēs visi bijām kalnos un meklējām Vasju.

Ak, jā! Lūdzu, piezvaniet Vasjas mammai un pasakiet viņai, ka ar Vasju viss ir kārtībā. Viņš tikai pats nevar uzrakstīt - ģipša dēļ. Bet man izdevās pavizināties ar glābšanas dienesta džipu. Tas bija Super! Tumsā mums Vasju nemūžam neizdotos atrast, ja vien nebūtu bijis zibens.

Nometnes vadītājs Sergejs ļoti dusmojās uz Vasju, tāpēc, ka viņš kalnos aizgāja viens, par to iepriekš nevienu nebrīdinot. Vasja gan taisnojās, ka esot to viņam teicis, taču tas bija ugunsgrēka laikā, tā, ka Sergejs, iespējams, nav viņu sadzirdējis.

Bet, vai jūs zinājāt, ka, aizdedzinot gāzes balonu, tas var uzsprāgt? Slapjā malka nedega, toties viena telts gan nodega. Tāpat arī daļa mūsu drēbju. Bet Igors gan izskatīsies smieklīgs tik ilgi, līdz viņam atkal ataugs mati.

Mēs atgriezīsimies mājās nākamnedēļ, bet tikai tad, ja vadītājs Sergejs saremontēs mašīnu. Avārijā viņš nav vainīgs. Kad izbraucām, bremzes darbojās normāli. Sergejs jau visu laiku teica, ka tik vecai mašīnai noteikti kaut kas salūzīs. Iespējams, tāpēc tā vairs nevar iziet tehnisko apskati un saņemt apdrošināšanu. Taču mēs visi domājam, ka tā ir Superīga mašīna. Sergejam ir vienalga, ka mēs to piecūkojam, bet, ja mašīnā sēž desmit cilvēki un kļūst pārāk karsti, dažreiz viņš mums atļauj braukt uz motora priekšējā pārsega. Viņš ļāva mums vizināties arī piekabē, bet tad policists mūs uz šosejas apturēja un nopietni ar mums parunājās.

Nometnes vadītājs Sergejs ir Superīgs čalis. Neuztraucieties, viņš ir labs autovadītājs. Viņš Svetai māca vadīt mašīnu pa kalnu ceļiem, kad pa tiem nebrauc citas mašīnas. Vienīgās, ko mēs tur redzējām, bija kravas mašīnas, kas pārvadā baļķus.

Šorīt mēs visi lecām no klints un peldējāmies ezerā. Vadītājs Sergejs mani nelaida, jo nemāku peldēt, bet Vasja baidījās, ka noslīks ģipša dēļ. Tāpēc Sergejs atļāva mums paņemt laivu un pavizināties pa ezeru. Bija lieliski! Zem ūdens joprojām var saskatīt plūdos ieskalotos kokus.

Sergejs nav tāds nūģis, kā citi vadītāji. Viņš pat neiebilda jautājumā par glābšanas vestēm. Sergejs visu laiku ir aizņemts ar mašīnas remontu, tāpēc cenšamies viņu lieki netraucēt. Mēs visi izgājām pirmās neatliekamās medicīnas palīdzības sniegšanas kursus - kad Oļegs ienira ezerā un sagrieza roku, mēs redzējām, kā darbojas žņaugs. Man un Slavikam palika slikti, bet Sergejs teica, ka tas, iespējams, ir no saindēšanās ar vistas paliekām. Arī viņam reiz bijis slikti, kad cietumā ko sliktu apēduši.

Esmu tik priecīgs, ka viņš jau iznācis ārā un kļuvis par mūsu nometnes vadītāju. Viņš teica: kamēr sēdējis, sapratis, kā darīt dzīvi labāku.

Starp citu, kas tā tāda pedofilija? Labi, man tagad jāiet. Mēs braucam uz pilsētu, lai nosūtītu jums vēstules un nopirktu vazelīnu.

Ne par ko neuztraucieties. Mums viss ir kārtībā!

TOSTI:





> Alhohola lietošanai ir negatīva ietekme, bet šodien iedzersim tikai par ietekmi.

> Sievietes - mediķes dzer līdz pazūd pulss, sievietes - ķīmiķes dzer līdz pazūd reakcija.

Iedzersim par sievietēm - fiziķēm, kuras dzer, līdz pazūd pretestība.

>; Ja puisis bieži sauc meiteni mīļvārdiņos, tātad nevar atcerēties īsto vārdu.

Par sklerozi, pateicoties kurai jūs tik bieži dzirdat komplimentus.

> dzersim ar mēru..un ar prezidentu [:D:D:D]

> Nu brālīt, lai tev vienmēr stāvētu ........(klusums) ... kabatā nesaburzīts simtlatnieks!

> Kad iedzer.. tad jau tas draugu loks paplašinās! Nu, tad par labiem draugiem...!

> Katra izdzertā glāze - kā nagla zārkā. Tad iedzersim par to, lai mūsu zārki būtu ļoti izturīgi !

> Iedzersim par to, lai Mēs būtu kā putni - vienmēr "ķirsī" :D

> Gāja reiz ēzelis pa tuksnesi. Dienu gāja, divas dienas, nedēļu.. Karsts, saule cepina, dzert gribas.. Pēkšņi ēzelis ieraudzīja divas mucas - vienu ar ūdeni, otru - ar šņabi. Kā jūs domājat, no kuras mucas ēzelis dzēra? Protams - ūdeni. Nu tad nebūsim ēzeļi un iedzersim šņabi!

> Baznīca saka, ka alkahols esot mūsu ienaidnieks! Bet bībelē stāv rakstīts - iemīli savu ienaidnieku, kā sevi pašu! Pacelsim glāzes par šo!

> Iedzersim uz manu pirmo kāju - teica simtkājis.

> Studentu tosts: - Par tiem, kuri domā, ka mēs šeit mācāmies!

> Pacelsim glāzes par tiem labajiem ļaudīm, kuri rīt no rīta izvilks mūs no pagaldes!

> Pie vīrieša pienāk klāt izskatīga, jauna sieviete un piedāvā pārgulēt. Vīrietis atsaka. Tad iedzersim par to, lai vienmēr varētu atteikt mēs, bet ne mums. Priekā!

> Visi zina pasaku par "Sarkanbaltīti". Tad iedzersim par to, lai arī mums (tāpat kā vilkam) sievietes jautātu kādēļ tev tik liels...? Priekā!


===================================

10 pazīmes, ka esat "ierāvis":

1. Parasti zaudējat strīdos ar nedzīviem priekšmetiem

2. Jūs ķeraties pie zāles, lai nenokristu

3. Analīzes rāda, ka jūsu alkoholā ir arī asinis

4. Bārmenis jūs zina tika labi, ka ļauj pastāvēt viņa vietā aiz letes

5. Katra pretimnākošā sieviete sarunājās ar savu dvīņumāsu

6. Jūsu dēlus sauc Aldaris un Budvaizers

7. Glāze vienmēr pamanās aizslīdēt garām jūsu mutei

8. Jūs sākat saprast, ko kādreiz runāja Brežņevs

9. Laternu stabi nāk ar jums apkampties un sveicināties

10. Odi, kas jums iekož tūlīt pat nomirst

Dārgais Ziemassvētku vecīti!



Tā laikam tev nav pierasta lieta, saņemt vēstules šādā dienā, otrajā janvārī, bet es gribētu noskaidrot kādu domstarpību, kas radusies mūsu starpā.



Pagājušā mēneša sākumā es tev uzrakstīju vēstuli, kurā lūdzu no tevis velosipēdu, elektriso dzelzceļu, skrituļslidu pāri un futbolista formu. Visu gadu es mācījos kā vājprātīgs, man bija labākās atzīmes ne tikai klasē, bet arī visā skolā.



Goda vārds, neviens neuzvedās tik labi kā es ar vecākiem, brāļiem un draugiem. Es pastāvīgi skrēju uz veikalu un pat divas reizes palīdzēju večiņai pāriet pāri ielai. Nav palicis neviens labs darbs, ko es nebūtu izdarījis.



Un kāda mārrutka pēc tu atnesi man šito debīlo krūzīti, idiotisko svilpīti un to pretīgo, atbaidošo zeķu pāri? Ko tu, āpsi, vispār esi no sevis iedomājies, šādi liekot man visu gadu uzvesties, un atstājot visu šo mēslu čupu zem eglītes? Un, kā ņirgājoties, tu atnesi tā-ā-ā-ādu dāvanu kaudzi tam kretīnam, kas dzīvo kaimiņu mājā, ka viņš ar tām visām pat pa durvīm nevarēja ieiet?



Tā ka nemaz neiedomājies nākošgad bāzt savu resno, smirdīgo pakaļu man pie loga! Es tevi turpat uz vietas izdrāzīšu, es ar akmeņiem nomētāšu tavus apdirsušos briežus tā, ka viņi aizbēgs no tevis un tev kājām nāksies iet atpakaļ uz savu nedataisīto Ziemeļpolu, apmēram tā kā man, tādēļ, ka tu man neuzdāvināji to nolādēto velosipēdu!



Ej dirst, Ziemassvētku vecīt! Šogad tu tiešām uzzināsi, cik es slikts varu būt, tu resnais, taukainais, smirdīgais briežu drātētājs!



Vienmēr tavs, KoRnist.


Vēstulē ieliku savu vārdu, jo arī jutos kā viņš :D

Vīrs pārnāk vēlu mājās - Mīļāko sev ieviesis, cūka tāds?

Vīrs agri pārnāk mājās - A kas tavā vietā strādās, slinķis tāds?

Vīrs daudz strādā - Vajag vēl paskatīties uz to tavu darbu!

Vīrs maz strādā - Ģimeni pabarot nevari, kretīns riktīgs!

Vīrs maz saņem - No tavas algas kaķim nav ko pakakāt!

Vīrs daudz saņem, bet maz strādā - Man tāds bandīts nav vajadzīgs!

Vīrs maz saņem, bet daudz strādā - Tādus muļķus tikai pameklēt, lai par tādu naudu šitā vergotu!

Vīrs maz strādā un maz saņem - Līdz kam sievu novedis - nav ko uzvilkt un uz ielas iziet!

Vīrs daudz strādā un daudz saņem - Pie tāda naudas daudzuma sieva vienu kažoku valkā jau trešo dienu, ārprāc!

Vīrs nepalīdz mājas darbos - Es neesmu nekāda mājkalpotāja!

Vīrs palīdz mājas darbos - Labāk būtu dīvānā zvilnējis, līkrocis neveiklais!

Vīrs nedāvina ziedus - Kā tai palaistuvei dzimšanas dienas - tak viņai uzreiz!

Vīrs dāvina ziedus - Kaimiņš savai veselu puķu dārzu piestādījis, tak šitas iztērējās uz trim neļkēm.

Vīrs nesaka mīļus vārdus - Pareizi māte teica, ka tikai līdz kāzām viņi ir mīļi un romantiski.

Vīrs saka mīļus vārdus - Kura padauza ta tev šitādus vārdus iemācīja?

Vīrs iznes atkritumu spaini - Aizgāja pie mīļākās...

Vīrs negrib iznest atkritumu spaini - Vācies prom no mājās!





Ļoti nepatīkami uzkāpt uz grābekļa, bet vēl nepatīkamāk ir uzkāpt uz bērnu grābeklīša.

Atslēgu breloks – maziņš priekšmets, kurš palīdz pazaudēt visas atslēgas vienlaikus.



Piekrītu!!

Tikko, kā iekāpu autobusā. Aizņēmu savu vietu, par kuru biju samaksājis. Visi pasažieri izdarīja tieši to pašu, šoferītis
pārbauda biļetītes, īsāk sakot, viss notiek.
Autobusā vietu izvietojums ir parasts, izņemot četras vietas pašā priekšā. Divas pa labi un divas pa kreisi,proti,
aiz šoferīša. Tās ir dienesta vietas, kurās sēž autobusu kompānijas darbinieki.
Tātad situācija sekojoša:

Autobusā iekāpj pievilcīga,labi ģērbta meitene....un viņas smaržīgais, neatvairāmais, super audzinātais puisis..kurš
pat varētu būt alkohola reibumā, kurš sācis pāriet riebumā.
Viņš aiziet līdz pus autobusam, paskatās uz brīvajām vietām, kko izdomā un dodas atpakaļ uz priekšu,noņemot nožogojošogumiju, apsēžas pašā priekšā! Meitene neizpratnē klusē un blisina acis.
Pieceļas šoferītis un paskaidro jaunietim, ka tās ir dienesta vietas un tajās pasažieriem sēdēt nedrīkst, ja ir citas brīvas
vietas! Puisis kko bļauj, lai viņam atdod naudu par biļeti un viņš, tad atstās vietu. Meitene vēl arvien klusē. Puiša ietiepība tik pieņemas spēkā apgriezti proporcionāli šoferīša pacietībai..
Visbeidzot meitene saprot kādā kaunā viņas puisis viņu ir novedis, tapēc viņa viņu atstāj priekšā un pati dodas uz autobusa aizmuguri, bet "puisis" vēl arvien sēž, savukārt šoferis gaida..
Prieks,ka viņš saprata cik lielā "lohā" ir palicis un, visbeidzot ar degunu mākoņos, dodas uz aizmuguri..
"Un par ko tādi cilvēki izaug? Ne par ko..", izskanēja komentārs no man aiz muguras sēdošā pāra nopietnos gados.

Morāle.

Dažreiz pat pārņem tādas skumjas un dusmas, ka tādi lopi pazudina tik skaistas meitenes.. Es nerunāju tikai par garīgajām vērtībām.. Bērni šopavasar aug kā sēnes pēc lietus..

Skolotājs 5 minūšu laikā skolēniem liek uzrakstīt īsu stāstu, kas iekļautu tādas tēmas:
1.Reliģija
2.Seksualitāte
3.Mistika

Vislabākais darbs klasē ar augstāko vērtējumu:
"Ak Kungs! Es esmu stāvoklī...interesanti no kā."

:D:D:D:D:D

Es viņam pīkstinu, bet viņš man nepīkstina atpakaļ, un nesen viņa māsa man pateica, lai viņam vispār nepīkstinot, jo es viņam sēdinu bateriju! Lūdzu, palīdzi, ko lai es daru?Es viņam pīkstinu, bet viņš man nepīkstina atpakaļ, un nesen viņa māsa man pateica, lai viņam vispār nepīkstinot, jo es viņam sēdinu bateriju! Lūdzu, palīdzi, ko lai es daru?
Sveiks, mīļais Pufiņ!! Mana problēma ir tāda, ka man patīk vecāks zēns, bet viņam ir viena čiksa. Vinš vienreiz teica: precēsimies! Man ir 12, viņam - 20. Lūdzu palīdzi!
Man ir 15 gadi. Vecāki neļauj pārdurt degunu
Es esmu smuks, bet man ir arī problēmas, kas skar manu pašapzinu. Mani klasē saukā par Čavellu-Aitu, visi par mani ņirgājas. Esmu domājis par pašnāvību. Turklāt man rodas interese par savu dzimumu.
Nesen noskatījos filmu par jauniešiem un sapratu, ka gribu būt slavens. Tagad esmu tukša vieta (..:(..). Man ir 13 gadi.
Šogad mēģināju tikt vienā skolā, bet sapnī redzēju, ka netikšu. Vai vispār vērts mēģināt? Domāju, ka ne. Mans liktenis ir izlemts. Uz Zemes nav taisnības. Ienīstu sevi. Esmu jau pazudusi. (hahaha lifija reec) :D:D
Devītajā klasē daudzi aizgāja uz citām skolām, bet es salauzu kāju (reeecu vel vairaaak )
Viņi mani drausmīgi apkaunoja, apspļaudot un iesviežot upē. To redzēja visi, un tagad mani šausmīgi aprunā un smejas par mani. Es nespēju tikt tam pāri. Visur, kur eju, uz mani rāda ar pirkstu un sauc mani par Peldētāju D:D:D:D:D:D:D:
Lūdzu, lūdzu, publicē manu vēstuli! Man ir 15 gadiņi. Forši, vai ne? :D:D
Man ir brālis, kuram ir 7 gadi, bet man - 13.(...) Viņš ir ar seksuālām novirzēm. Es guļu, viņš pliks man uzlec virsū un saka: "Parādi savu cincīti!" Vai arī krīt virsū un bučojas. Viņš vienkārši ignorē mani. (hahahaha :D:D:D)
Pieņemsim ka mani sauc Kyoto, bet to zēnu, kurš man patīk, - Hotohori (mēs mācamies skolā Hentai un mums ir skolotāja Akisaki) D:D:D:D:D::D:D::D:D:D:D:D:
Viņa vairāk nebija, vēl nākamajā piektdienā viņš bija. Tā es iemīlējos viņā(shitas man neaizgaaja bet jabut smiekliigi xDD )
Vai ar tamponu var peldēties un vingrot? (jū, tikai piepūt...)
Kā jākopj dzimumloceklis? Katru vakaru dzimumloceklis ir jāpmazgā neaizmirstot atvilkt priekšādiņu jo puišiem tur ļoti bieži sakrājas tāds kā biezpiens. (*nav ko teikt*) un es bez iekshaam :D
Mūs ar labāko draudzeni uzskata par idiņām un saka ka mēs esam "uroģinas". Mana mamma saka ka esmu visskaistākā meitene klasē. ( hahaha es esmu gar zemi :D:D:D:D:D)
Man ir šausmīgi bail no nāves. Nevaru sevi iedomāties nedzīvu (lol)
Man nav nākotnes un nebūs. Tāpēc esmu nolēmis izdarīt pašnāvību. Mani paņems armijā. (beigtu?) Tur būs kādi ieroči. Es paņemšu ieroci, pielikšu stobru pie galvas un nospiedīšu mēlīti lai lode izšķaida manas smadzenes (kādas smadzenes draudziņ...) Tad man būs miers uz visiem laikiem. Es jums izstāstiju savu pašnāvības plānu. Varbūt jūs, Dace, domāsiet, ka es esmu muļķis, bet es nēsmu muļķis.
Diskotēkā viņš mani uzlūdza bet es negāju ar viņu dejot un viņš neko neteica. Es biju pārsteigta. Taču pēc dažām dienām viņš mani nosauca par klimpu. (hahahahahaha)
Šķiet ka es viņai patīku. Kā es to zinu? Pirmkārt mans draugs no pagalma pazīst viņas brāli. Arī es viņu pazīstu. (SHITAS IR VNK TOPAAAAAA!!!!! :D:D:D:D:D)

mAN ATSŪTIJA KAUTKO TĀDU :


z > k: tā maigi un mazliet nevainīgi pārkost lūpiņu, ar nadziņiem atstāt ilgtošus nospiedumus viņa spēcīgajās rokās..
kaislei pieaugot, saprātam izgaistot, mazliet ar zobiņiem paspēlēties kakla zonā un iejusties neliela, ļoti izslāpuša vampīrēna lomā, kurš tā vien izbaida upuri, kurš nokļuvis tā nagos...
un izbaudīt katru sekundi, katru pieskārienu, katru skūpstu, katru perfektās miesas pleķīti, jo laika nav daudz...

k > z: aukstam lietum līstot, bēgt no viņa pa tumšu mežu, nedaudz pat baidoties, un tad viņa pirksti iegrimst matos, viņš pievelk aiz matiem sev klāt, un klusi elpo savu ugunīgu elpu uz ledaina pleca, un smīn ausī, un nav iespējas pretoties..

z > k: ..brutāli atsplēst balto, nu jau salijušo kreklu, kas perfekti piekļaujas šim kārdinošajam, aizliegtajam ķermenim. tikai redzi, kā gar acīm pazib desmitiem podziņu, bet ir vienalga, jo kaisle pieaug..
laiks apstājas, uz mirkli pazib doma, ka nedrīkst. bet šī apziņa kaisli rada vel lielāku.. vel tikai mirklis, un saprātā iestājas īssavienojums.
nadziņi pamazām piekļaujas viņa kermenim, kurš tiek pieviekts tik tuvu cik vien iespējams, ik mirklis tiek izbaudīts kā pēdējais..
pēc brīža jau jūti, kā caur pirktiem pil lietus un sviedru jāsītes, kaisle aug...

z > k : ar pirkstu galiem, mazliet nevainīgi saburzīt viņa matus, kas šorīt tika minūtes trīsdesmit rūpīgi ieveidoti, lai katrs matiņš atrastos attiecīgajā vietā.. to visu tā mazliet pa brutālo izburzīt...
viņa spēcīgajās rokās atstāt vēl nedēļām paliekošus nagu nospiedumus, piedod, es atkal iečukstu tev ausī, bet turpinu... jo ir mirkļi, kad ir vienalga.. nedaudz iekliegties, bet tā, lai citi nedzird,
ir tik patīkami apzināties, cik šis te viss, ko mēs tagad daram ir aizliegts, cik daudz te ir pretrunu, aizliegumu un netaisnību.. bet šis mirklis ir skaists, pat tad, ja zini, kad pēc mirkļa viss būs kā iepriekš - nekā!




[..un mēs abi zinam, ka vairs nekas nebūs kā agrāk. un tverot pēc otra acu skata zināsim, bet klusēsim. šai kaislei nav rītdienas. to zinam. tādēļ ar klusējam, ik reizi, kad darbā mūsu ķermeņi paslīd garām viens otram.]

-Tu joprojām tici brīnumiem?
-Jā.
-Varbūt tu vēl joprojām spēlējies ar lellēm?
-Jā.
-Kāda tad ir tava mīļākā lelle?
-Tu...

Atbilde rakstam.
Tātad. Ko vēlas sievietes?
Ir viegli to visu iedalīt kategorijās un spriest, kā tā un tā ir tāda tipa, bet tā un tā ir savādāka.
Es teiktu, ka katrā sievietē ir kaut kas no visa. Tas ko viņas vēlas ir atkarīgs no vides, kurā viņa dzīvo.
Gribi iepazīt sievieti? Iepazīsties ar viņas vecākiem. Es uzskatu, ka bērns ir vecāku spogulis. Tas ir pierādījies laika gaitā.
Protams, var apgalvot, ka tad var iedalīt arī vecākus dažādās kategorijās. Nākamais "bet"!
Vai tu maz saproti, ka sieviete var būt atkarīga no vīrieša? Tieši tas, kā vīrietis rīkojas, liek rīkoties sievietei.
Šis pats darbojas arī otrā virzienā.
Šie stereotipi par sieviešu kategorijām ir tikai mīts. Nav galējību.
Pateiksi, ka sieviete ir "auksta"? Bieži vien tam ir pavisam veiksmīgs izskaidrojums, tāds, kurš ir tik pašsaprotams. Piemēram, ļoti neveiksmīga mīlestība. Nav tā, ka viņa ir pieradusi būt ledus karaliene. Vienkārši dzīve ir visu tā iekārtojusi. Un to visu var mainīt. Ziniet - globālā sasilšana.
Par sievietēm, kuras strādā. DAUDZ! Kā jūs domājat, vai tas nosit domas no ikdienas problēmām? Teiksiet - karjeristes! Katrs pa savam tiek galā ar savām problēmām. Jā, mūsdienās naudai ir liela nozīme. Tomēr viņa negaida jaunu auto, māju Havaju salās un miljonu bankas kontā. Viņai vissvarīgākais ir tas, ko par naudu nevar nopirkt. Viņas pēdējie veiktie zvani? Vai nu darba darīšanas, vai mammai. Neprasiet kāpēc.
O, jā! Ir tak vēl tādas feministes, kuras nolīdzina vīriešus kā ceļa rullis. Ziniet? Viņas nav tādas. Katrā sievietē ir kas tāds, kas viņu aizraus. Viņas māk gudri runāt un spriedelēt, par to ko TU neesi izdarījis, bet vai tam ir nozīme?

Es jau atkal esmu iebraucis kategorijās. Kāpēc sievietes krāsojas, jo viņām tas ir svarīgi. Viņām patīk patikt sev. Viņas nemēģina ar to izpatikt vīriešiem. Galvenais pieņemt tādu, kāda viņa ir. Arī bez kosmētikas. Iemīlas izskatā, bet mīl iekšējo pasauli.
Tomēr ko vēlas sieviete? Es te esmu gari un plaši runājis, bet neesmu nonācis pie kopsaucēja. Viņa vēlas labāku dzīvi. Kas ir labāka dzīve? To jūs pajautājiet viņai pašai. Daža gribēs materiālas vērtības, dažai pietiks ar mazumiņu. Tomēr jāatceras, ka sievietes nedomā tikai par sevi. Viņas domā arī par vīriešiem. It īpaši saviem vīriešiem. Kad viņas saka - vienalga - neticiet. Viņas nekad nav vienaldzīgas. Sievietēm ir daudz labāk atīstīta emocionālā pasaule.
Tātad. Sievietei svarīgas ir viņas emocijas. Gādājiet, lai viņas ir laimīgas, jo nekā labāka šajā pasaulē nav.

Shut Up I Hack You

Draudzene, līgava ,māte, sieva, māsa un citas sievietes!
Ja tu kaut ko gribi, tad pilnīgi, ja tu pasaki. Atceries likumu – MĒS ESAM VIENKĀRŠI! Mēs nesaprotam smalkus mājienus. Saki skaidri, ko tu vēlies!
Ja tu uzdod jautājumu, uz kuru uz kuru negaidi atbildi, nebrīnies, ja tu dabū atbildi, kuru nevēlis dzirdēt.
Mēs esam VIENKĀRŠI! Ja es tev lūdzu iedod man maizi, tad es ar to nedomāju neko citu. Tas nav pārmetums, ka maizes nav uz galda. Mēs nemaskējam jautājumus. MĒS TIEŠĀM esam vienkārši.
Ja es tev prasu: ”Kas noticis?” un tu atbildi: ”Nekas!”, tad es ticu tavai atbildei un uzvedīšos tā, it kā viss būtu pilnīgā kārtībā.
Mēs ESAM vienkārši. Nav nekādas jēgas prasīt man, par ko es domāju. 96,5 % sava laika vīrieši domā par seksu. Nē, mēs neesam norūpējušies, vienkārši mums tas patīk vislabāk.
Neprasi man: ”Vai es tev patīku?”. Manis jau sen vairs te nebūtu, ja būtu citādi.
Mēs esam vienkārši. Reizēm es Nedomāju par tevi. Nekā slikta tur nav. Vienkārši pierodi pie tā. Neprasi man, par ko es domāju, savādāk tev jābūt gatavai runāt par politiku, ekonomiku, filozofiju, futbolu, iedzeršanu, automašīnām...
Piektdien, sestdiena, svētdiena = draugi = futbols = TV = alus = sliktas manieres. Tas ir kā pilnmēness, kā paisums un bēgums. Tas ir nenovēršami.
Ja mēs kaut kur ejam, tev piestāv tieši tas apģērbs, kas tev mugurā. ZVĒRU! Tev ir pietiekami daudz apģērbu un apavu. Es atkārtoju: MĒS ESAM VIENKĀRŠI! Kāpēc tu domā, ka es varu pateikt, kurš no taviem 30 apavu pāriem piestāv šim tērpam vislabāk?
Lūdzu izplatiet šo manifestu pēc iespējas vairāk sieviešu, lai viņas beidzot saprastu vīriešus!

Latvijaa urlas ir radushaas no peec otraa pasaules kara Latvijaa ievestajiem kolonistiem...sauksim vinjus taa un ko tad veda uz Latvijas teritoriju straadaat...maznodroshinaatos, cietumniekus un citus likumpaarkaapeejus kuriem pashaa Krievijas teritorijaa nebija nekaa...
Un lielaakajai daljai arii tagad te nav nekaa bet cietumnieka geeni ir saglabaajushies...piemeeram 80 procenti no latvijas cietumniekiem ir urlas... Kriminal Infom galvenajaas lomaas urlas... lielaako daljo noziegumu paveic urlas... jo vinju asiniis ir churemshkjika raksturs...
Tas tiesa Krievijaa taadu urlu ir maz un krievijaa ir Krievi nevis urlas...urlas tur skaitaas huligaani...nu vispaar taapat ir arii te...ieveda vinjus te taapat kaa latvaanjus...Neizniicinaama nezaale...
Es Latvijaa paziistu daudzus krievus kuriem nav nekaada sakara ar Urlaam...iisti krievi...un iists krievs nav arii taads kaa latvietis...krieviem ir daudz labu iipashiibu kas nepiemiit latvieshiem... krievi ir sportiskaaki, maak labaak vadiit auto, pieklaajiigaaki pret meiteneem, drosmiigaaki riskeet runaajot par biznesu... latvieshi vareetu daudz maaciities no krieviem... bet no urlaam nav ko maaciities... urlas nav tikai krievvalodiigie...ir chigaani-urlas un latvieshi-urlas... tikai tie nedaudz atshkjiras tomeer kopumaa ir taadi pashi paraziiti...
Es ar vaardu urla uzreiz neiedomaajos krieviski runaajoshu huligaanu...
Manaa uzskataa urla ir gariigi sekls nepieklaajiigs neinteligjents jaunietis kursh negaumiigi gjeerbjas un izklaideejas piedzeroties un sitot citus cilveekus... Kaa arii urlas nepamatoti domaa ka alatvieshi ir gansi jeb fashisti...nu nezinu man kaa latvietim fashisti riebjas veel vairaak nekaa urlas...
Urlas ir neaarsteejama latvieshu pilseetu ielu seerga... Man gan nav tieksme sist urlas un kaut vinjus nost...es esmu labs psihologs un vienmeer kad man piesienas urlas kuras plaano man atnjemt mobilo maku vai pat veejjaku es ar vaardiem vinjus apmaanu un tas vienmeer beidzas ar rokas paspieshanu un noveelot viens otram "Dobrij ve4er!" jo urlas nav gudri ir viegli uztvert vinju domaashanas gaajienu un pareizi runaajot vinjus var atshuut kaa mazus beernus...
No urlaam nav pamata baidiities tikai tad ja pats esi gudraaks par vinjiem... un latvietis parasti arii ir gudraaks par urlu tongue.gif