Šis ir manas draudzenes piedzīvojusm pāris gadus atpakaļ. Visnotaļ pozitīvi.

*********************************

Mans interesantais piedzīvojums! (2)

Pēc dažu cilvēku lūguma es ar jums padalīšos savā piedzīvojumā.
Pirms es sāku - cilvekiem ar augstu morāles līmeni nav ieteicams šo blogu lasīt,
kā arii pārgudreļiem kas piesienās pie interpunkcijas kļūdām un tiem kas uzskata ka dzert ir slikti

Oh, nu tad es sākšu. Tas notika ļoti ļoti sen – tad kad biju jauna un stulba (tagat esmu tikai stulba)
Tolaik Lielvārdē bija tāda pirts kā „Mērnieki” un tur gandrīz katru 5dienu kāds taisīja tusiņu.
Tajā 5dienā arī mans boyfriends brauca uz to pirti, bet slikta garastāvokļa un sūdīgo finanšu dēļ es atteicos ar viņu braukt. Kad grasījos doties gulēt pie durvīm kāds tramīgi klauvēja – Santa un Karīna. Turklāt viņam bija man labs piedāvājums – Santa dabūjusi kautkur 20ls(tajos laikos tā bija liela nauda) un teica man tā – „Ja tu brauksi ar mani uz pirti, es tev pirkšu visu ko tu gribēsi!”. Šie vārdi mani satrieca. Es nekavējoties piekritu. Izdomājam ka ņemsim 0.7 šņabi un katra pa 0.5 aliņam. + vel lõģiski cigaretes un viss pārējais ( un nejautājiet kur malaļetkas dabū to visu ). Speciāli aizbraucām uz Aizkraukles dzelzceļa stacija , jo kautkur tas viss bija jāiztukšo.
Uz stacija aizbraucām aptuveni 40 minūtes pirms vilciena. Iesākam ar aliņiem, un tad pēkšņi Santa izdomāja ka nedzers šņabi, un tad sanāk tā ka mums ar Karīnu tas 0,7 divatā jāizdzer!
To mēs arī izdarījām to 40 minūšu laikā. Kapjot vilcienā es nevarēju saprast kas tas ir par sūdīgu šņabi,jo galīgi nedod pa galvu.
Jumpravā jums bija jāsagaida velviena draudzene, taču manas acis Jumpravu nesagaidīja. Isi pirms Jumpravas man pazuda bilde. Un tagat viss turpmākais ir savākta informācija. Tas laiks no manas galvas ir vienkārši pazudis. Es izkāpu no vilciena – totālā flamā un gandrīz pie pašas stacijas gāju pačurāt, nenoturēju līdzsvaru un riktīgi norāvu uz acīm. Plika pakaļa gaisā un visapkārt – sniegs. (jā aizmirsu pieminēt bija auksts ziemas vakars) . Jauki bija pavārtīties pa sniegu – pliku dirsu + svešu cilvēku priekšā. Ok. Draudzenes mani savāca un saka nest – tad es vel itkā turējos kajās pati, tikai bikses nevarēju aizvērt. Līdz pirtij no centra ir aptuveni 6~7 km mēs sākam iet. Es itkā esmu ieraudzījusi ledu un demonstrativi teikusi – „o! Lediņš – pārlēkšu!”. Tikai es ļoti parvērtēju savus spēkus. Es nepārlēcu – vel stulbāk es nokritu ar seju pa priekšu. Un kas ir vēl stulbāk – es vienkārši atslēdzos no visas pasaules – respektīvi aizmigu! Bija galīgakajā dirsā, viņas mani stiepa un visvisādi centās nogadāt tajā pirtī – jo citur reāli nebija kur likties. Tolaik vel bija tāda kafejnīca kā „Vēži” arī tur es pabiju – pavārtījos dubļos un pavēmu pie šosejas.
Tās gudrinieces izdomāja , ka vajagot nostopēt mašīnu jo ar tādu līķi kā mani tālu viņas netikšot!
Par laimi bija tāds forš onkulīts kas pieteicās mūs aizvest lidz pašai pirtij – kautgan viņam nemaz nebija pa ceļam.

Piebrauco pie pirts. Lõģiski ka vairums kas bija pirtī – bija izgājuši ārā uzsmēķēt, daži vienkārši intereses pēc iznāca paskatīties kas ir ieradies. Un tur biju es – guleju mašīna – tur kur kajas jaliek. Par visam varēm viņi mani dabūja iekšā + vel par mani samaksāja ieeju :D
Kas ir stulbi – tur bija mans draugs un visi viņam dirsa virsū lai mani savāc, - kautgan viņš nebija vainīgs. Mani noguldīja uz dīvaniņa pagulēt. Tur bija viena meitene kas man riktīgi gribēja sadot pa purnu ( tieši tāda iemesla dēļ es gribēju iedzert) jo ja jakaujās – tad lai ir drosmīte iekšā. Viņa pienāca pie manis un kautko laikam teica. Bet es viņai uzvēmu virsū – mnjā iepriekšējā dienā biju ēdusi pelmeņus – talak secinat paši .. arī savam puisim novēmu rokas un kad beidzot nonācu pie samaņas es nevarēju saprast kur es atrodos – tā ir šausmīga sajūta patiešām vienkārši drausmīga, jo pēdejais ko es atceros ir tas ka es esmu vilcienā, un te pēkšņi jau pirtī – un es atceros tās domas kuras nodomāju kad pacelu galvu – „Bāc! Kādā veidā visi tusē vilcienā? Kur viņi mūziku dabūja tik skaļu? Un vispār līdz kurienei tad mēs brauksim?”.

Kad beidzot sapratu ja mīklani bet jau atrodos pirtī. Es sapratu ka man ir steidzami jadodās mājās. Pa to laiku kamēr es izgulēju pāli – Karīna paspeja piedzerties! Un nu mēs abas bijām šausmīgi piedzērušās. Viņa piesēdās pie manis un teica – „Maucam mājās?”. Es – „Maucam!”
Kad mēs piecēlāmies visa tauta kas tur bija vienkārši sadalījās un pusēm līdz ar to pašķirot mums karalisku ceļu uz izeju.

Aizgājām tos 6~7 kilometrus. Divos naktī nostopejām mašīnu iekapām iekšā un kad jau bijām gabalā es sapratu ka esmu pazaudējusi savu somu – kas izrādās tikai iedota vienai vecenei lai viņa sargājot – Tur bija visas manas mantas – sākot ar kosmētiku un beidzot ar telefonu un dzīvokļa atslēgām – un kas ir pats stulbākais manas mātes nebija majās – patiesība man neviena nebija mājās jau otro nedeļu un es netieku pati savās mājās.

Mēs aizbraucām pie Karīnas – palikam tur pa nakti. Un visu nakamo dienu es staigāju netīrām – novemtām drēbēm pa pilsētu + zilu aci un noskrāpētu vaigu un uzsisu lūpu. Es biju traki nikna jo kad aizgaju pie māsas viņas nebija majās un viņas stulbais vīrs dabuja traki par mani izsmieties.
Viņš teica „Tev nevajag 100gramus? Skaties ka sirds neapstājās!”

Līdz beidzot es ar stopiem nonācu Jumpravā dabūju savu somu. Tikai tā stulbā vecene bija saplēsusi manu maciņu un norunājusi visu kredītu – škura. :D

Un vel kas ļoti foršs, man bija tās dienas vakarā ātri jāiet gulēt jo 1dien agri no rīta jābrauc uz Rīgu uz skolu – (05:05) autobuss, nu lūk bet majās nonācu 02:00 + kamēr iegāju dušā. Īsi sakot
Pie miera devos ap pulksten 03:00 un pēc divam stundām es patiešam piecēlos aizbraucu uz skolu.
Skolā staigāju brillēs, jo man bija strašna uzsista acs ,taču mani stulbie klasesbiedri mani pielauza novilkt viņas nost nu un tad sekoja daudz foršu frāžu „HAHA – terminātors is back” un tml. Jutos kā zvaigzne jo visi mani fotografēja.
Mnjā.
Tas takā viss. Es to visu pardzīvoju un tā ir mana macība – zināt savu mēru.


par bildi runājot - bilde ir uzņemta tajā pašā pirtī tikai krietnu laiku pēc šī starpgadījuma.lieki ko piebilst - I LOVE PARTY