- 11/12/19 11:25 am
- Kopš es vairāk apzinos to, cik ļoti cilvēki pielāgojas baram, kurā tie ir, es cenšos turēties tam pretī. Es nezinu kāpēc, bet man vienmēr ir šķitis tik svarīgi dzīvē nedarīt tā, kā citi. Turklāt nešķiet, ka tas kaut kad pāries, jo uzvedība (raksturs mazāk) ir būtiski mainījusies kopš skolas/universitātes, bet vēlme ir tikpat spēcīga kā agrāk.
Enivei, stāsts ir par to, kā es eju uz tenisa treniņu un mūsu treneris ir tādā klasiskā sportistu garā audzināts un viņa reakcijas par to liecina. Tās bieži vien ir emocionāli sakāpināti, ķipa "Nu kas tas par sitienu? Tu normāli nevari uzsist?" vai "Nu paej taču uz priekšu, ko tu tur stāvi?" vai "Nu uz augšu jāpaceļ roka, UZ AUGŠU". Jāpiebilst, ka vienmēr tiek parādīts kā ir jādara pareizi, citādi es pie viņa noteikti neietu. Citās reizēs (viņam) vajag par kaut ko sadusmoties un izlādēties stipri uzsitot pa bumbiņu. Es kaut kad redzēju kā viņš trenēja bērnus un tie dabūja vēl skarbāku attieksmi. Vienīgais iemesls, kāpēc es eju uz to grupu ir tāds, ka tur pārējie spēlētāji ir labāki par mani, attiecīgi es varu kaut ko iemācīties un vienmēr tiek komentēts ko es daru nepareizi, kas ļoti palīdz. Emotional outbursts nav pārāk traucējoši, es un viens cits džeks tos uztveram more or less ar smaidu, vienīgā meitene grupā reaģē klusējot un ceturtais čalis, kas treneri pazīst vislabāk, parasti reaģē ar kaut kādiem lamuvārdiem un arī nedaudz eskspresīvi.
Un te nu mēs nonākam pie tā kāpēc es minēju pirmo rindkopu. Sarunās ar treneri ik pa laikam izskan kāds lamuvārds vai noniecinošs apzīmējums un es burtiski jūtu, kā man rodas vēlme runāt līdzīgi, savukārt, kad nesanāk kāds sitiens, reaģēt skaļi un emocionāli un varbūt lamāties. Tāpēc es aktīvi smadzenēm lieku runāt pēc iespējas pieklājīgāk un, kad nesanāk sitiens neuztraukties ne cik (izņemot īpašus gadījumus), bet vienkārši padomāt par to, ko vajag nākamajā reizē darīt labāk. Tas, manuprāt, ir daudz veselīgāks mindsets, nekā besīšanās (kur, jāsaka, es esmu somewhat of an expert).
Jāsaka, ka šādiem cilvēkiem neliela izglītošana pedagoģijā nenāktu par sliktu, citādi viņiem šķiet, ka treneru vienīgā problēma ir tāda, ka viņi nav pietiekoši strikti. - 13 domasIespraud domu
- 11/12/19 11:41 am
-
Haha, nu pirmā rindkopa 100% attiecas arī uz mani.
- Sper laukā
- 11/12/19 11:46 am
-
Tas ir savā ziņā amizanti - var saprast tādu pusaudzi, jo tiem vienmēr vajag izcelties ar kaut ko, bet pieaudzis cilvēks. Tāds, kuram bieži vien ir vienalga, piemēram, ir 22 gadīgs, kas jūsmīgi stāsta kaut kādu ideju, tad ir ~27gadīga persona, kas mēģina pateikt, kāpēc tā ideja nav racionāla un tad esmu es, kam nešķiet lietderīga laika tērēšana stāstīt cilvēkam ar jaunības maksimālismu, kāpēc viņa ideja nav laba.
Un arī tādam kā es, ir tik svarīgi darīt pretējo, tas ir funny. - Sper laukā
- 11/12/19 11:59 am
-
Es vairs neesmu tik traki "anarhistisks" kā savulaik. Bet tā kā man ir sanācis pabūt dažādos "baros" (kolektīvos, biedrībās, profesijās...), tad diemžēl secinu, ka pie varas bieži nokļūst ne tie gudrākie personāži. Drīzāk tādi, kam ir ambīcijas komplektā ar aroganci un prasmi uzost, kam jāpakalpo, lai tiktu tālāk uz priekšu - pārējos var ignorēt un pie vajadzības arī ar kājām pamīdīt. Lūk, šos te tipiņus es nekādi nevaru sagremot... Ieslēdzas pretestības gars.
- Sper laukā
- 11/12/19 12:11 pm
-
Te svarīgi ir būt diplomātiskam - man par laimi ar tādiem nav nācies runāt, tikai ar dažiem neinformētiem cilvēkiem (par idiotiem gluži saukt negribētos, lai gan diez vai būtu melots) un diplomātija ir dikti vērtīga prasme.
- Sper laukā
- 11/12/19 12:19 pm
-
Viens no maniem mīļākajiem principiem jau labu laiku ir "let's agree to disagree" - protams, izskaidrojot otram cilvēkam, ka es viņam nepiekrītu, jo "x y z", bet laika un enerģijas ietaupījumam darīsim tā, kā viņš saka.
Šis gan nedarbojas visos gadījumos. Ir personāži, kuri pat uz šādu attieksmi pamanās apvainoties.
Bet jā, par diplomātijas svarīgumu šaubu nav. Jo īpaši tad, kad citi rīkojas nediplomātiski - tieši tas ir īstais brīdis būt superdiplomātiskam un noturēt savu stāju. - Sper laukā
- 11/12/19 12:28 pm
-
Man nekad nav bijis "let's agree to disagree" - pārsvarā visas diskusijas ir par darbu, kur ir jāatrod kāds konkrēts risinājums un šis nav variants, attiecīgi kaut kāds kompromiss vienmēr ir atrasts.
- Sper laukā
- 11/12/19 12:49 pm
-
Arī ar priekšniekiem?
- Sper laukā
- 11/12/19 12:56 pm
-
It īpaši ar priekšniekiem :)
Ar priekšniekiem jau nav īsti variantu - ja viņš ir nolēmis kaut ko un tu nepiekrīti, tu vari par to diskutēt, bet lēmums diez vai mainīsies. Es esmu kaut kādās situācijās nepiekritis, bet tad es zināju, ka man attiecīgais priekšnieks vairs ilgi nebūs.
Viens piemērs - čalis bija izdomājis reorganizāciju pa savam, kas manuprāt nebija pareiza. Es to pateicu, viņš atbildēja - neko te vairs nevar izdarīt, visi papīri jau sakārtoti. Es biju neapmierināts, ka viņš nepakonsultējās pirms tam ar mani, bet tā kā reorganizācijā biju iesaistīts arī es, tad to varēja saprast. Es pieņēmu viņa lēmumu, lai gan man tas dikti nepatika, jo šķita nepareizs. Tajā pašā laikā varēja saprast viņa vēlmi - reorganizācija bija domāta relatīvi moderna, nedaudz eksperimentāla.
Nu protams, pēc gada viss tika reorganizēts atpakaļ, jo nekādas gaidītās "synergies" mēs nedabūjām.
morāle - līdzvērtīgi svarīgi ir uzturēt pozitīvu mindsetu un uztraukties tikai par to ko noteikti vajag uztraukties. Nu un ja ir dikti slikti, tad, protams apsvērt iespēju mainīt darbu. Ik pēc cikturgadiem to ir vērts darīt, jo kompānijas parasti ar savu algu izmaiņu procesu nespēj tikt līdzi tavai actual vērtībai (pie nosacījuma, ja tu esi labs darbinieks). - Sper laukā
- 11/12/19 01:30 pm
-
Mjā, man gan ir nācies sastapties ar absolūtiem nejēgām, kur nav skaidrs, kā viņi amatā vispār tikuši, kā arī tieši kaitnieciskiem lēmumiem (pat līdz tam, ka tie pieņemti tikai, lai parādītu, "kurš te saimnieks"). Un nekas pēc gada netiek reorganizēts atpakaļ... =)
Protams, cīņas ir jāizvēlas, savu enerģiju ir jātaupa. Pāris reizes gan esmu izdarījis pilnīgi pa savam, jo uz spēles bija mana reputācija un attiecības ar partneriem. Bet pamatā - ok, fine, let's agree to disagree and move on.
Šobrīd gan esmu tādā procesā, ka varbūt arī mainīšu darbu... Pieci gadi katrā gadījumā te ir nolauzti, varbūt ar to arī būs gana. - Sper laukā
- 11/12/19 12:02 pm
-
Ir gan neliels mierinājums. Savas personīgās attīstības labad pēdējo pāris gadu laikā esmu nedaudz palasījis literatūru par menedžmentu un tā. Tādiem "otrādi darītājiem" tomēr ir potenciāls, viņi nereti arī sasniedz ļoti krutas lietas.
Šī, piemēram, ļoti jauka grāmata.
https://www.amazon.com/Rebel-Talent-Pays-Break-Rules/dp/0062694634 - Sper laukā
- 11/12/19 12:12 pm
-
Es par to savu "jādara pretēji" nebūt neuztraucos, man tas ir tikai devis pozitīvu rezultātu :)
- Sper laukā
- 11/12/19 12:20 pm
-
Bet nenoliegsi, ka drusku pa bieti var atrauties gan... Jādomā par ilgtermiņu, ja sava štelle patiešām šķiet pareiza un īstenojama, tad pāris puni tāds nieks vien ir.
- Sper laukā
- 11/12/19 12:28 pm
-
Es laikam esmu pārāk diplomātisks, vai pārāk biedējošs, man nekad nekas par to nav draudējis.
- Sper laukā