- 11/12/19 12:56 pm
-
It īpaši ar priekšniekiem :)
Ar priekšniekiem jau nav īsti variantu - ja viņš ir nolēmis kaut ko un tu nepiekrīti, tu vari par to diskutēt, bet lēmums diez vai mainīsies. Es esmu kaut kādās situācijās nepiekritis, bet tad es zināju, ka man attiecīgais priekšnieks vairs ilgi nebūs.
Viens piemērs - čalis bija izdomājis reorganizāciju pa savam, kas manuprāt nebija pareiza. Es to pateicu, viņš atbildēja - neko te vairs nevar izdarīt, visi papīri jau sakārtoti. Es biju neapmierināts, ka viņš nepakonsultējās pirms tam ar mani, bet tā kā reorganizācijā biju iesaistīts arī es, tad to varēja saprast. Es pieņēmu viņa lēmumu, lai gan man tas dikti nepatika, jo šķita nepareizs. Tajā pašā laikā varēja saprast viņa vēlmi - reorganizācija bija domāta relatīvi moderna, nedaudz eksperimentāla.
Nu protams, pēc gada viss tika reorganizēts atpakaļ, jo nekādas gaidītās "synergies" mēs nedabūjām.
morāle - līdzvērtīgi svarīgi ir uzturēt pozitīvu mindsetu un uztraukties tikai par to ko noteikti vajag uztraukties. Nu un ja ir dikti slikti, tad, protams apsvērt iespēju mainīt darbu. Ik pēc cikturgadiem to ir vērts darīt, jo kompānijas parasti ar savu algu izmaiņu procesu nespēj tikt līdzi tavai actual vērtībai (pie nosacījuma, ja tu esi labs darbinieks).