Nekas par neko
Nekas par neko
- 11/18/24 01:16 pm
- Sveiki, draugi cibisti, tīru savu noliktavu, un diezgan daudz dažādi audumi ir: varbūt te ir kāds, kam būtu noderīgi, vai arī ir kādi kontakti skolām/kursiem, kam šis noderētu?
-
2 commentsLeave a comment
- 11/18/24 12:12 pm
- Joks par to, ka izaicinājumu izvēlēties šodien fimu varētu atrisināt ar "Mērnieku laikiem", lika aizdomāties par to, cik liela nozīmē mūsdienās ir stāstiem, ko ir pieņemts uzskatīt par kanonu. Es arī iztēlojos, kā viss zemāk rakstītais stereotipiskā literatūras skolotājā varētu izraisīt automātisku sašutumu.
No vienas puses es saprotu ideju, ka skolā mēs iepazīstamies ar literatūras klasiku, lai saprastu to, kā mēs no punka "A" nonācām līdz punktam "B". No otras puses tādi pizģuki kā es neko no šī visa neiemācījās. Bet ja atmetam formu, evolūciju un laikmeta garu, es īsti neatceros, ka "Mērnieku laikos" būtu kāds dziļš saturs, kas būtu relevants mūsdienām. Nav gluži "Noziegums un sods". Un ar mūsdienām es nodeomāju to, ka mēs vairs nebraucam zirga pajūgā, un neēdam sklandrausi, bet gan to, ka mēs esam ekspozēti tik daudz dažādiem stāstiem un perspektīvām, ka daudzi tīņi mūsdienās pasauli saprot labāk, kā cilvēki mūža norietā pirms simts gadiem. Un es nesaku, ka viss saturs šodien ir kvalitatīvs, bet viņa ir tik daudz, un no tā ir teju vai neiespējami izvairīties. Par piekļuvi milzīgam pasaules stāstu katalogam visdažādākos abstrakcijas līmeņos nemaz nerunāsim. Bērns mūsdienās var pat safanoties par jebkuru reliģinu no budismam līdz islāmam, nevis būt ekspozēts vienīgajai pieejamai reliģijai, jo tiek paņemts līdzi uz dievkalpojumu. Un šķiet mazliet jocīgi šinī pārbagātībā divdesmito reizi malt uz rinķi šo veco melodiju, un birdināt aizkustinājuma asaras. Un viens ir "Mērnieku laiki", bet tas latviešu fetišs uz ciešanām un lekšanu Daugavā - vienlaicīgi irgojamies par to, vienlaicīgi glorificējam.
Ja mani kādreiz nošaus par dzimtenes nodevību, tas nebūs par lojalitāti pret ienaidnieku, lai gan humanitāras vērtības pārāk daudzu tautiešu acīs jau ir ienaidnieks, bet drīzāk par to, ka es nepietiekami mīlu Raini un Purvīti.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/18/24 09:32 am
- Bet labi, tur vispār laikam ir taisnība par to kreiso un labējo politiku un dažādo attieksmi pret formu un vēlmēm
Pa lielam, kreisie domā, ka, ja cilvēkam nebūtu politiķu, tad cilvēku kopienas pašorganizētos veidos, kas ir ļoti piemēroti ne vien izdzīvošanai, bet arī plaukšanai un labklājībai, un politika ir tikai rīks, kā to darīt organizēti un lielās masās
Kamēr labie pieņem, ka cilvēks ir tāds nezvērs, ka, atstāts savā vaļā, toč visiem rīkli pārgrauzīs, novedīs sevi kapā ar nekontrolētu sekošanu zemākajiem instinktiem "pisties un dolbīties" un nekad neko jēdzīgu neizdarīs
Skaidrs, ka nevienam no šiem galējiem variantiem nav taisnība, jo īpaši ne pie mūsdienu civilizācijas un pavisam jo īpaši ne tad, ja runa ir par 4 gadu griezumu
Toties lielisks iemesls visiem iesaistītajiem skatīties uz otru pusi kā cilvēkiem, kuriem toč kaut kas ar iekārēm nav kārtībā, ja jau "to vien grib kā atļauju darīt visu, ko grib" / "jeziņ, kas tev kaiš, kādas preteklības tu darītu, ja tas nebūtu aizliegts?"
/ Atvainojos par kkādu 1. kursa vielu morāles filozofijā or smth, tur noteikti ir gudrāki veidi, kā par to domāt
/ Nesaistītu iemeslu pēc diskusiju komentēt/moderēt nav laika, so fuckoff, šeit praktiski viss būs skrīnots
-
14 commentsLeave a comment
- 11/17/24 10:11 pm
- LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem.
-
1 commentLeave a comment
- 11/17/24 05:46 pm
- Maiks Taisons man liek domāt par to, kurš ir vai nav pelnījis piedošanu. Neesmu redzējis vai lasījis ar viņu nevienu interviju, bet visādi citāti no viņa, kas mētājas pa internetu, liek domāt, ka viņš spēj sakarīgi artikulēt savas domas un sajūtas. Vēl bez runām par to, ka viņa tituliem nav nekādas īstas vērtības, viņš arī runā par to, ka viņā joprojām mājo viņa personības tumšās puses, bet viņš ar tām tiek daudz labāk galā. Tas man rada vēlmi viņu cienīt, neskatoties uz viņa pagātni. Tas atvieglo arī iespēju cienīt viņa pagātnes sasniegumus un talantus. Manuprāt ir svarīgi apzināties gan savas personības sliktās, gan labās īpašības. Un es šo nedomāju kā vispārīgu frāzi, bet gribu pateikt, ka nepamatota sevis nosodīšana nav labāka par nepamatotu iedomību. Tā ir citādāka, bet abas ir kaitnieciskas, un bieži ne tikai sev, bet arī apkārtējiem. Bet piedošana dod telpu mēģinājumam būt labākam cilvēkam.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/16/24 02:13 am
- Visu mūžu biju domājis, ka VANA TALLINN kaukāc sūc
Šovakar iepirku pagaršošanai un ir ok
Nujau 3.5 mēnešus mēģinu reintegrēties LV
Pagaidām viss ok
-
5 commentsLeave a comment
- 11/16/24 12:20 am
- ***
skat, jau vakaros
pagalmam pāri
koku ēnas
kā atmiņas slīd
aizvien tālāk un tālāk
bet rīt
pelni nobirs
uz tirpstošiem pirkstiem
tējas krūzē grims
izkusis laiks
un tu sagrābsi lapas
kā nosietas mēles
ne vārdu vairs
ne dziesmu
ne prieka
ej gulēt
tava maiņa galā
ej gulēt, draugs
ar tevi runā trieka
-
2 commentsLeave a comment
- 11/15/24 05:02 pm
- Otrdien, braucot uz treniņu, Tidal nolēma mani aplaimot ar vairākiem bangeriem. Šis tieši prims treniņa mani īpaši iejūsmoja.
https://www.youtube.com/watch?v=aAQWJKQ8Lzo
-
0 commentsLeave a comment
- KINO: The Substance
- 11/14/24 06:53 pm
- Divas dienas pēc filmas man laikam jāsecina, ka es nebūšu norāvis PTSD, un arī naktīs guļu mierīgi. Bet "The Substance" bija iespaidīgs trips. Filma par sievietēm ar nocirstām galvām viduslaikos kaut kur Vācijā tagad šķiet tik nevainīga. Parasti šausmenes mani pārāk neaizkustina, bet šī laikam spēja apvienot eksistenciālās šausmas ar vizuālo valodu, un es ik pa laikam sēdēju kino ar pusaizžmiegtām acīm. Es pat neizslēdzu, ka skatoties šo filmu mājās, es viņu līdz galam nebūtu noskatījies. Divas ar pusi stundas man radīja vēlmi, lai filma jau kādas trīs reizes ir beigusies.
Neskatoties uz to, es domāju, ka šī filma ir gana unikāla pieredze, lai to nenorakstītu kā seklu. Jau sākot ar visām vizuālajām atsaucēm, par ko ir sataisīti klipiņi Instagramā. Vizuālā valoda bija ļoti specifiska un... spilgta, pat visādās pavisam sadzīviskās epizodēs filmas sākumā. Tad es vēl biju naivs zēns, un domāju, ka ainas nekļūs pretīgākas. Dialoga filmā attiecīgi nav pārāk daudz, bet dažas metaforas man šķita diezgan spēcīgas. Vienkāršas, bet ņemot vērā visu filmas over the top vaibu, spēcīgas.
Bet neskatoties uz aukstāk rakstīto, vai arī ņemot to vērā, nav tā, ka es kādam varētu ieteikt šo filmu noskatīties. Tā teik, uz pašu atbildību. Un nesakiet, ka nebrīdināju.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/14/24 01:32 pm
- Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs.
Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis.
Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba.
-
25 commentsLeave a comment
- 11/14/24 10:32 am
- Baltā šokolāde un citrusa ziedi. Es neesmu drošs, ka šie apraksti kaut ko reāli nozīmē, kad runa ir par kafiju. Un es pat neesmu drošs, kas mani satrauc vairāk - doma, ka kafijas pārdevēji paši šim tic, vai doma, ka viņi netic. Pagaidām turos pie domas, ka tie ir vietējie grauzdētāji, kuriem ir "vienīgā full washed" vai "vienīgā no šīs valsts" kafija. Bet galvenokārt pie domas, ka tie ir vietēji, un varbūt kaut kādā brīdī jāpāriet uz kaut kādu no bulshit Andrito vai Rocket. Precīzāk sakot, viņu bulšitā es neesmu vēl iedziļinājies, bet viņi jau tā ir all over the place.
Varbūt vēl bez spēļu vakariem ir jātaisa kafijas degustācijas vakari, kur katrs ierodas ar savu kafiju un kafijas gatavošanas rīku, un tad visiem ir iespēja paslurot ar karotīti vairākas kafijas, un mēģināt sagaršot kaut kādu šokolādi ar kaut kādiem citrusiem. Principā es jūtu, ka kafijas garšo dažādi, lai gan arī no dienas uz dienu es nevaru iegūt sistemātiski vienādu rezultātu, bet kad es esmu izdzēris veselu paku, es spēju vien secināt to, kā iepriekšējā kafija atšķiras no nākamās. Vai man ir kādas specifiskas preferences, es nezinu, un līdz ar to es pat nevaru izlikties, ka visi tie baltās šokolādes apraksti man kaut kā palīdz. Jūs to kafiju neesat sadedzinājuši kopā ar visu garšu, un ar to man jau pietiek. Vēl, protams, arī janvāris nav aiz kalniem, un tad būs iespēja dabūt visus tos kafijas adventes kalendārus par milzu atlaidēm, kur iekšā ir precīzi viena porcija kafijas. Nav gluži paralēlā degustācija, un tomēr.
Ar vīnu vismaz ir vieglāk, jo pudele vīna netiek dzerta mēneša garumā. Ar vīnu ir mazliet grūtāk, jo tur ir alkohols, bet nav jau tā, ka kafijai nav savi trūkumi.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/12/24 08:02 pm
- Nedaudz jāpajautā cibas biedriem, kā īsti ir, ja Tu lasi, tad tā ir izlasīta grāmata, bet ja noklausies, arī piekrītat, ka izlasīta?
Es piemēram vairāk uztveru ar acīm informāciju, lekcijās es nespēju iegaumēt visu, ko man stāsta. Kaut kur lasīju, ka lielākā daļa tomēr visu izlaiž caur smadzenēm lasot.
Bet tad kā ir ar tām audio grāmatām, viņas tiek izlasītas aptuveni līdzīgi, vai arī tādā radio režīmā?
-
4 commentsLeave a comment
- 11/11/24 06:49 pm
- Pēc tēta bērēm sāka brukt mamma, neskatoties uz to, ka bija visai disfunkcionālas attiecības.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.
-
6 commentsLeave a comment
- 11/10/24 01:17 pm
- Katru dienu jāuzraksta viens teikums.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/9/24 08:15 am
- guļu gultā un domāju, cik viss ir sūdīgi, un tajā mirklī izlien muša, tagad viņa riņķo pa istabu, sīcot kā sūdu muša.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/8/24 08:38 pm
- sen nebija, ko citēt no DELFI virsrakstiem, bet te piepeši tāds birums, nez, šie atlaiduši redaktorus vai pieņēmuši jaunus autorus?
Foto: Ugunsgrēkā Sarkandaugavā bojāgājušais un cietušie
Lai piesaistītu auditoriju, pašmāju "tiktokeri" melo par kaķa nogalināšanu
Pornogrāfiju Latvijā sākuši patērēt pat bērnudārza vecuma bērni
ASV nevar apstiprināt, vai Ziemeļkorejas karavīri Krievijā lielos daudzumos patērē pornogrāfiju
Pēc ASV vēlēšanu rezultātiem Madonna "piestūma seju" ar "F*** Trump" torti
Liama Peina nāves gadījumā apsūdzētas un arestētas trīs personas, tostarp viesnīcas darbinieks
Īlona Maska meita pēc vēlēšanām paziņojusi, ka vairs neredz savu nākotni ASV
Jā, kleitas ir jāvalkā arī ziemā!
Kā kumosiņš šokolādes iestājas pret ekspluatāciju
Pēc Trampa uzvaras pieaudzis antiutopisku grāmatu pārdošanas apjoms
Krievijas karavīri sākuši izmantot savdabīgus Ziemeļkorejas ložberus
-
7 commentsLeave a comment
- 11/8/24 09:58 am
- nupat aizsūtīju savus studentus pēc galda tenisa bumbiņām. ar skaidro naudu. jo, kāpēc gan ne?
vakar, ap astoņiem, pilnīgi nogursi sēžu uz balkona ar savu cigareti. komentārs no ielas - eu, klau, džeki, tagad nestrīdamies, skolotāja dzird!!! es kaut ko daru pilnīgi nepareizi un varbūt kaut ko arī pareizi, to gan es zināšu tikai tad, kad viņi pabeigs koledžu un sāks strādāt.
-
1 commentLeave a comment
- 11/7/24 08:26 pm
- nezinu, kam lai citam atzīstos, te cibā jūs par mani visu zināt jau sen, bet es atkal reizēm klausos krievu mūziku, ļoti reti, bet tomēr, un netieku vaļā no kādas dziesmas, tāds dziedātājs Монти Механик, ar viņu viss kārtībā, pēdējā albumā ir arī dziesmas pret karu, bet šī ierakstīta 2012. gadā un atbruņo ar visu - ar balsi, ar intonāciju, ar melodiju, ar minimālistisko lo-fi aranžējumu un, galvenais, ar teksta lakonismu un netriviālajām atskaņām, faktiski, viens pantiņš divreiz atkārtots un viss
https://open.spotify.com/track/4ltF7LR4Ptx1FJ8vcKmoff?si=0c8559b1f7914554
Останься со мной, я буду невесом
Я буду твоим псом, а ты моим голосом
А ты моим голосом, зароюсь в твои волосы
И пусть это не ново всё, и пусть это старо всё
-
3 commentsLeave a comment
- 11/7/24 02:17 pm
- tā sajūta, kad puisēns atnāk no bērnudārza un mirdzošām actiņām stāsta, ka vienam citam puisītim no blakus grupiņas ir ĪSTA RAĶETE un no tā kaut kā atvasina domu, ka tas puisītis ir gudrākais un varonīgākais un pareizākais puisītis visā pasaulē un viņiem tagad vajag darīt visu, ko tas puisītis iedomājas, jo viņam ir ĪSTA RAĶETE
it kā jau vajadzētu par to parunāt
bet realitātē "awwww adorabl" un "cerēsim, ka puisītis neliek citiem bērniņiem bāzt krāniņu rozetē"
(gribēju pateikt "dabiskā atlase", bet nu "dabiskā atlase" drīzāk būs par tēmu "ja grūtniecība sagādā draudus tavai dzīvībai un veselībai, tad neko, mirsti nost", jo puisītim ar ĪSTO RAĶETI patīk puisīši, kas tic dabiskajai atlasei)
-
3 commentsLeave a comment
- 11/7/24 12:02 am
- Nu, un kāda jēga ir būt superlielvalstij pēc visa šitā?
Mums, protams, bija Andris Bērziņš un pēc tam Vējonis, bet tā, ka būtu jāizvēlas starp visai nesimpātisko Harisu (piedodiet, bet man viņa tiešām nepatika) un šleserveidīgu pērtķi ar granātu, tā tomēr mums nav bijis.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/6/24 05:23 pm
- amerikāņi paši vainīgi
neprot pareizi nobalsot
un palestīnieši taču paši vainīgi
hamāsu savos pagrabos ierokot
visi izraēlieši paši vainīgi
aci pret zobu, vai zini ko
un arī ukraiņi paši vainīgi
jau sākot ar Tarasu Ševčenko
krievi vispār vienmēr paši vainīgi
dzert vajag mazāk, lūk, ko
tikai latvieši paši nav vainīgi
tikai latvieši nav paši vainīgi
tikai paši latvieši nekad nav vainīgi
nav vainīgi ne par ko
-
11 commentsLeave a comment
- 11/6/24 01:09 pm
- No lietām, kas vēl mani kaitina, ir nekritiska aizraušanās ar stoicisma idejām, bet tas svarīgais vārds ir "nekritiska". Jo doma par to, ka nevajag satraukties par lietām, kuras tu nevari kontrolēt, nav galīgi aplama. Pēc pirmo emociju uzplaiksnījuma, varbūt ir vērts nolikt malā telefonu, un pievērsties kādam dzīves praktiskam aspektam. Tā kaitinošā lieta par šo metodi ir tā, ka gandrīz vienmēr šis pašpalīdzības ieteikums ar šo arī beidzas, un ignorē faktu, ka ar pašreizējām emocijām būs jādīlo vēlāk. Būs tikai jāatrod kāds konstruktīvs veids, vai tie būs cilvēki, kas spēs validēt tavas emocijas, vai citas lietas, ko tu pats praktiski vari veikt, kas var mazināt trauksmi. Bet ir diezgan tipiski mesties emociju virpulī, kas tikai vairo emocijas, vai arī visu nospiest lejā, cerībā, ka tas neuzpeldēs kaut kādā neprognozētā vai destruktīvā veidā.
Meanwhile jāaizbrauc uz CSDD pamēģināt iziet tehnisko apskati.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/5/24 06:06 pm
- Pirms apmēram astoņiem gadiem, sēžot vilciena stacijā kaut kur Šrilankā, es redzēju avīzi, kuru izlasīt man nebija iespējas, bet Donalda Trampa bilde avīzes pirmajā lapā bija gana pašizskaidrojoša. Man ir attīstījusies diezgan liela nepatika pret cilvēkiem, kas "jau zināja, ka tā būs", un tomēr es nebiju šokēts par šādu notikumu pavērsienu. Mani arī ļoti kaitināja pašsaprotamā Klintones uzvara tajās vēlēšanās, argumentējot to ar faktu, ka Tramps ir kaut kāds joks. Es gan biju pārliecināts, ka ASV dēļ tā vien, ka Tramps kļūs par prezidentu, nesabruks. Nesabruka arī, lai gan jāatzīst, ka šajos četros gados notika vairākas lietas, kuras es nebūtu iedomājies notiekam. Uz globālās pandēmijas fona daudzas lietas šai pus okeānam gan zaudēja līdzpārdzīvojuma momentu.
Šobrīd ir zināms PTSD moments, ņemot vērā kaut vai kandidātu dzimumus, un faktu, ka Tramps nav izmests politiskajā miskastē, ar visu to kas viņš ir. Mieru nevairo arī fakts, cik lielā pasaules daļā šobrīd notiek karadarbība. Ja gadījumā uzvarēs Tramps, vispirms es sabēdāšos par ukraiņiem. Ņemot vērā kolektīvo bezdarbību 2014. gadā, tas būtu milzīgs zaudējums visām pasaules demokrātijām, ja Ukraina zaudēs kaut centimetru savas teritorijas. Lai gan kara trešās gadadienas tuvošanās manī rada ilgas pēc miera, kurā ukraiņi beidz mirt, es arī apzinos to, cik ļoti tas nav mans karš, kamēr vien es eju uz filmām, apmeklēju treniņus, eju ar suni pastaigās, tāpēc es neko nevarēšu pārmest nevienam ukrainim, kas nevēlēsies pārtraukt karu, kamēr vien uz viņu zemes atrodas kaut viens krievu karavīrs. Otrām kārtām es sabēdāšos par palestīniešiem, kuri faktiski piedzīvos ebreju likteni pirms cik tur tūkstošiem gadu. Es nedomāju, ka manī ir kaut kāds iedzimts rasisms vai kas tāds, bet šis konflikts jau rit tik ilgi, visi fakti par Izraēlas rīcību bija zināmi tik sen, ka tur ir notikusi zināma notrulināšanās un samierināšanās. Par labajiem amerikāņiem es sabēdāšos tikai pēc tam, un es vēl padomāšu, vai bažas pašam par savu ādu mani nenomāc drusku vairāk kā kaut kādu liberālo vērtību izdzīvošana ASV. Ir zināmas robežas tam, cik ļoti ir iespējams just līdzi nevainīgiem Krievijas vai Izraēlas iedzīvotājiem, un ASV ar Trampu var arī pievienoties šim sarakstam. Līdzjūtības var izrādīties tik maz, ka es varētu pat sākt izspēlēt galvā scenārijus, kur uz no iedomības, pārākuma un stulbuma pārblīdušai Trampa ASV ziemeļkorejieši prāta aptumsumā izšauj kādu ballistisko raķeti. Vai notiek kaut kas traģisks, vai nē, tas pat īsti nav svarīgi. Svarīgs ir pats akts, un kopējais pasaules stāvoklis, kur principā šāds scenārijs ir iespējams. Mēs drošvien kļūtu vienkārši par frontes līniju globālajā arēnā, bet nav jau tā, ka sabiedroto acīs mēs esam kaut kas vairāk, vai mums būtu jebkāda iespēja ietekmēt notikumu gaitu. Manuprāt jau tagad daudzi vietējie politiķi pārvērtē mūsu pašu nozīmi lielāku spēlētāju acīs, katru reizi kad viņiem šķiet, ka ir nepieciešams pieklusināt kaut kādas neērtas vietējās balsis, un ka tādā veidā uzlabosies tas, ka ar mums kāds rēķinās. Nerēķināsies. Pasaulē šobrīd valda bēbji, kas to vien dara, kā pārbauda robežas, cik daudz sūda viņi var izdarīt, un viņiem par to nekā nav. Un saraksts ir diezgan garš, un pieaugušie globālajā istabā bieži vien ir aizņemti ar savām ģimenes problēmām.
-
0 commentsLeave a comment
- 11/5/24 02:18 pm
- Man ir neizsakāmi žēl, ka vienīgais ukraiņu naratīvs šībrīža Latvijas intelektuālajā telpā ir tas, ko translē Māras Poļakovas pārtulkotie viņas personiskie draugi un subjektīvās pārliecības domubiedri.
Jā, tā ir patiesība, bet ļoti nepilnīga, reducēta, vienas kaislības, viena patosa pārsātināta patiesības šķautne.
-
Iztiksim bez domām...
- 11/5/24 11:04 am
- Kad man pajautāja, kāpēc es skatos Džeika Pola rīlu, es atbildēju, ka tagad tādu būs daudz, jo viņam ar Taisonu tūlīt būs cīņa, uz ko atskanēja komentārs: "Tie nu gan ir divi vārdi, kurus negribētos vairs dzirdēt."
Es, protams, saprotu, ka manā draugu un paziņu lokā nevienu neinteresē šī cīņa, vai pat bokss in general, un principā es varētu ignorēt šo pasākumu, un ļaut cilvēkiem izklaidēties kā viņi grib, bet mani soctīklu algoritmi neatšķir mediju sensāciju no sporta, un tāpēc man tā klaunāde visu laiku ir deguna priekšā, un visu laiku atgādina par drausmīgo stāvokli, kādā šobrīd atrodas pasaule.
Speciāla atkāpe par actual sportu - te nesen bija augsta ranga cīņa, kurā cīnījās divi "krievu" (drusku nācās padomāt, vai korekti ir likt pēdiņas) bokseri, un uzvaru guva Beterbievs. Uzvārds tīri etniskai profilēšanai. Nu lūk, jauno unified čempinonu ringā ne saukts ne aicināts kāpa apsveikt Kadirovs. Lai cik ļoti es cienītu pašu sporta veidu, tā visa profesionālā boksa virtuve lielā mērā nav ne kripatu labāka par Džeika Pola pimpja staipīšanas pasākumiem.
Tātad, par Polu un Taisonu. Es nezinu Taisona motivāciju šo darīt, bet viņa izturēšanās mani gandrīz nekaitina. Brīžiem šķiet, ka viņš apzināti nepavelkas uz šovu, un ir nolēmis influencerim parādīt viņa vietu šī sporta veida hierarhijā. Es, protams, ceru, ka Pols dabūs pa seju, un varbūt pat notiks kaut kas tāds, kas viņam liks pārtraukt šo sporta veida kropļošanas pasākumu. Ja viņam gribās šovu, lai iet draudzēties ar Hulk Hogan. Es pat varu saprast domu, ka ir ļoti kruta, ja tev ir iespēja iekāpt ringā ar savu bērnības elku, bet tā visa izlikšanās, ka tā ir īsta lietas, ir tieši tas, kas mani kaitina. Bet visvairāk mani kaitina tieši tas, ka Pols visu šo performanci visdrīzāk veic tieši tādēļ, ka tā ir viņa "maizes lieta" (tur gan sanāk arī sviestiņam), un publikai tas ir vajadzīgs. Kāds sens romietis man varētu kaut ko ironiski aizrādīt, bet man patīk domāt un cerēt, ka ja mēs caurmērā esam tikuši galā ar attieksmēm pret cilvēku paverdzināšanu (sveiciens ēdiena piegādes servisa kurjeriem, kurus latviešu mediju redaktori bez aiztures sauc par melnajiem), tad mēs arī citās jomās esam kaut kā attīstījušies tālāk par kaķiem, kurus ir viegli ir distraktēt ar spīdīgu mantiņu. Lai gan šodien notiekošās vēlēšanas ASV ir diezgan spilgts pierādījums manam naivumam.
-
0 commentsLeave a comment
