Tu atkal uzvarēji, liepa.
Tu atkal visa ziedos.
Un tevī bites spietos.
Nav tavai smaržu atdevībai pieturu.
Kaut tevi zāģēja un dedzināja,
un pēcāk kailu vējos dzīvot radināja,
tu atkal sevi neprātīgi pieteikusi, liepa.
Tu atkal saplaukusi ziedos.
Tas zvirbulis, kas tavā zarā dzied,
ir aplaimots un bagāts.
Balts nāk mākonītis Dieva dots...
Tu pārāka par mani, liepa.
Tu ziedi.
/Aina Pāvulīte. Kultūras Forums. Kaut kad./