koki

***

Vecenīte sapnī redzēja zivi.
Tā ir laba zīme, būs nauda.
Dievs vien to zina, no kurienes.
Varbūt atradīšu, ejot pa dzīvi.

Pret vakaru naudas vēl nebija.
Izaugusi kokā,
ielikta rokā,
nokritusi no gaisa.

Jūras krastā viņa atrada mirušu zivi.
Ak, mīļā, piedod, es nokavēju,
vecenīte teica.
Ja es nebūtu visu dienu naudu meklējusi,
Pēc pasaules niecības skrējusi,
būtu tev dzīvību izglābusi,
būtu tevi jūrā atpakaļ iemetusi.

Jūra pret krastu skalojās klusi.
Ūdens zivīm.
Krasts vecenītēm.
Pa vidu dzīvības līnija,
Uz Mūžību ieslēgta darbībā.

/Aina Pāvulīte. Kultūras Forums/

Liepa

Tu atkal uzvarēji, liepa.
Tu atkal visa ziedos.
Un tevī bites spietos.
Nav tavai smaržu atdevībai pieturu.
Kaut tevi zāģēja un dedzināja,
un pēcāk kailu vējos dzīvot radināja,
tu atkal sevi neprātīgi pieteikusi, liepa.
Tu atkal saplaukusi ziedos.
Tas zvirbulis, kas tavā zarā dzied,
ir aplaimots un bagāts.
Balts nāk mākonītis Dieva dots...
Tu pārāka par mani, liepa.
Tu ziedi.

/Aina Pāvulīte. Kultūras Forums. Kaut kad./